Pasaules vēsturē ir reti gadījumi, kad, nomainoties grupas līdervokālistam, tās turpina pilnvērtīgi darboties, un sākas otrais posms, kas klausītājiem neliek atcerēties to iepriekšējo kā īsto un turpmāko tikai kā agoniju. Viens no šādiem veiksmes gadījumiem ir “Zig Zag”. No grupas aizejot dziedātājam Gvido Lingam, ar kura līdzdalību tapušie astoņdesmito gadu ieraksti tikai pirms dažiem gadiem izdoti dubultalbumā “Signe Melo” (tas jau iekļauts “Zibens pa Dibenu” simtniekā), par līdervokālistu kļuva no dienesta Padomju Armijā grupā atgriezies Juris Lasinskis, kura dziedāšanas maniere bija tāda, kā nevienam citam – vismaz Latvijā tolaik bija pieņemts dziedāt labi nostādītā, “pieklājīgā” balsī, kas varētu patikt arī vecmāmiņām, bet Jurītis dzied kā pašsaglabāšanās instinktu pārņemts radījums, kurš, sakoncentrējis pēdējos spēkus, kaukdams kārpās laukā no purva, gatavs pieķerties pie kājas katram, kurš ies garām, liks tam viņu no purva izvilkt un beigās vēl savam glābējam pārgrauzīs rīkli, lai to apēstu, mēģinot remdēt izsalkumu, kas patiesībā nav remdējams, un tūliņ jau tiek meklēts nākamais upuris. Protams, protams, ka nekas tāds dzīvē nenotiek, Jurītis patiesībā ir lāga vīrs, un tā ir tikai mana klausītāja iztēle, ko materializēt varētu tikai multenēs, kas bērniem nebūtu ieteicamas, bet “Zig Zag” dziesmās, kas skan albumā “Citrons Zog”, ir tik perfekti saaudzēts pancisks īstums (nevis žanriskā, bet attieksmes ziņā) ar visperversākajām fantāzijām (Nika Keiva vai Pixies garā), ka šo droši varētu nodēvēt par vienu no izteiktākajiem sex & drugs & rock’n’roll dzīvesveida manifestiem latviešu rokā, kam mūsdienās idejiski spēj turēt līdzi varbūt vienīgi Simons Krasts un Gatis Ziema. “Mēs visi cūkas esam, un tādēļ jāmirst...” - dzied Jurītis vienā no dziesmām “Cūku Bēres”, jo nemaz jau mēs paši tik ļoti pēc uzbūves neatšķiramies no cūkām, kuras kaujam, lai aprītu. Sņakts, un kāds apklust, asinis notek un sākas gatavošanās maltītei, tātad svētkiem, un patiesībā tas nemaz nav drūms, bet ļoti jautrs un pat dejojams albums – “Zig Zag” prot aizrautīgi pasmietes par mums visiem un arī par sevi. Tikpat jautrs ir arī raidījums.

Albuma nosaukums “Citrons Zog” esot radies, jo tā sākotnējā māstera lente no Tāļa Timrota studijas, kur tas ierakstīts, nozagta. Vēl tā ir piemiņa “Zig Zag” dalībnieka Jāņa Brunovska brālim, kurš nozagts no dzīves, un tāpat pāragri aizgājušajam dzejniekam Uģim Vekterim, kura dzejolis izmantots dziesmā “Smēlēju Deja” un kurš savulaik piedalījies arī grupas skatuves tēla veidošanā. Vienas, iespējams, visskarbākās albuma dziesmas (“Tautas dziesma”) teksta autors esot mākslinieks Miķelis Fišers: “Karā jāja bāleliņš / Bezgalvainu kumeliņ’ / Kur tu jāsi bāleliņ, / Tautās aiziet līgaviņ’. / Tautu meita lēni tek / Uz melno avotiņ’ / Pārnāks tavs bāleliņš / Vēders vienās asinīs. / Tautu dēls želi raud / Asiņainu starpenīt’ / Vilkatīts laizījās: / Tavu gardu launadziņ’”.

Raidījumā viesojas Juris Lasinskis un Uldis Timoško, kurš ir vienīgais nemainīgais visa “Zig Zag” darbības perioda dalībnieks – bundzinieks, galvenais dziesmu tekstu autors un grupas sirds, smadzenes vai jebkas cits, kas licis grupai turēties kopā līdz musdienām, laiku pa laikam izdot kādu jaunu albumu gan ar tikko tapušām, gan nenovecojošo seno dziesmu jaunām versijām, un joprojām arī koncertēt.