“Eksporta izcilības balvas piešķiršana ir tiešs un nepārprotams apliecinājums, ka Universitātes nodrošinātā studiju kvalitāte ir starptautiski eksportspējīga. Šī balva ir arī būtiska atzinība par līdz šim paveikto starptautiskas studiju vides nodrošināšanā," uzsvēra Latvijas Universitātes Ārējo sakaru koordinētāja Agnese Rusakova.
“Eksportētāji ir Latvijas ekonomikas balsts un apliecinājums, ka Latvija var. Šie zīmoli stāsta par mūsu valsti pasaulē un ir labākā Latvijas vizītkarte,” Eksporta izcilības foruma atklāšanā uzsvēra Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.
“The Red Jackets” kustības mērķis ir meklēt, celt gaismā un apbalvot Latvijas izcilākos eksporta zīmolus, kuri veiksmīgi iekarojuši ārvalstu tirgus un nes Latvijas vārdu pasaulē. 

Dziesminieks Valdis Atāls savas dziesmas sākotnēji sacerējis un dziedājis pats savam priekam – tās viņam bijušas kā meditācijas līdzeklis, līdz Muravejs jeb Aleksandrs Sircovs, pazīstamais basģitārists, arī cēsinieks, Valda dziesmas izdzirdējis un iedrošinājis tās ierakstīt un spēlēt arī publiski. Atāls kļuva par vienu no astoņdesmito gadu atmodas ievērojamākajiem dziesminiekiem līdzās Haraldam Sīmanim, ar kuru viņš kopā savulaik restaurējis baznīcas, Ievai Akuraterei, Kasparam Dimiteram u.c.

Atāla biogrāfija ir vismaz grāmatas vērta – viņš restaurējis gan baznīcas, gan muižas, uzbūvējis ap četrdesmit kamīnu un ir viens no pieprasītākajiem Latvijā šajā jomā, pie Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Pauļuka mācījies gleznot, un par savām pretpadomju darbībām piecus gadus nosēdējis cietumā aiz polārā loka, kur sevi un savu viedokli aizstāvēt palīdzējusi aizraušanās ar austrumu cīņām. Tiesas zālē pirms sprieduma vēl esot, kā minējis kādā intervijā, izspēlējis teātri ar vēnu griešanu un prokuroram, kuram bijusi viena roka un kurš viņam gribējis piespriest deviņus gadus, esot pateicis:  “Kad kroplie sāk tiesāt veselīgos, tāda iekārta iet bojā...” Pie sava pseidonīma (īstais vārds – Vladimirs Šatrovskis) esot ticis izmeklēšanas izolatorā – izmeklētājs, izlasījis kādu viņa agrīno dzejoli, teicis, ka no viņa nekad neiznāks Zālīte, uz ko Valdis, kā viņu saukuši jau bērnībā, atbildējis: “Zālīte es nebūšu. Nopļausiet mani, un tad es būšu atāls!”

Dziesminiekam ir stāsts par katru savu dziesmu no šī albuma, ko, apkopojot pirms tam kasetēs tiražētos ierakstus, 2006.gadā laida klajā izdevniecība “Upe”, un daļa no tiem skan arī raidījumā. Kaut Atāls daudz sniedzis intervijas un viņa runas plūdi šķiet neapturami, lai atskaņotu kārtējo dziesmu, katru reizi viņam ir kaut kas jauns sakāms vai vismaz kādā jaunā rakursā, kas izveidojies sarunas gaitā – nekas tur nav iestudēts un sagatavots, kas raksturo arī viņa dziesmu rakstīšanas veidu – pamatīgu un psiholoģiski iedarbīgu.

Pirms vairāk kā gada Juris izdeva savu pēdējo darbu - otro solo albumu "Kā samierināties ar savu nenozīmību", kurš tapis Jurim atrodoties ne tikai Rīgā, bet arī Spānija, pilsētā Vigo. Šo albumu joprojām atzinīgi vērtē gan kritiķi, gan klausītāji (nominācija Austras balvai, izpārdota vinila sērija u.c.). Dažkārt šī albuma dziesmas ir iespējams dzirdēt Jura solokoncertos (pēdējais no tiem festivālā "Zemlika"), kurā tās izpildīt palīdz Jura domubiedr - citu Latvijas alternatīvās skatuves grupu dalībnieki. Paralēli solo darbībai Juris ir zināms kā grupas "Bērnības milicija" dalībnieks un galvenais dziesmu / tekstu autors. Šī gada sākumā grupa laida klajā singlu "Brilles", bet par tālāko ansambļa darbību informācija klusē.

Ikdienā, paralēli muzicēšanai Juri var sastapt bārā "Aleponija", kuru viņš pagājušajā gadā atvēra kopā ar draugiem. "Aleponija" no nelielas "pasēdēšanas" vietas kļuvusi par koncertvietu, kur arvien biežāk ir iespējas baudīt netradicionālus priekšnesumus no dažādiem (ne tikai pašmāju) māksliniekiem.

Raidījumā klausāmies Jura izvēlētās dziesmas, kas saistās ar viņa bērnību, mājvietu, ceļošanu, iedvesmas avotiem un citām tēmām.