DigitālāsBrokastis apskata jauno spēļu konsoli PlayStation 5 - polarizējošs dizains, zibenīgs ātrums un nokauta cienīga pults. Sarunā ar Bolt vadītāju Latvijā Kārli Ķezberi apskatām kāds ir aizritošais gads un kāda būs nākotne transporta, mobilitātes un piegādes servisu pasaulē. Savukārt tehnoloģiju ziņo topa augšgalā, pirmkārt, “Maxima” jaunā “Scanandgo” lietotne, ar kuru pircēji varēs paši ar saviem telefoniem skenēt pērkamos produktus.

Otrkārt, Bolt laiž klajā jaunu inovatīvu elektrisko skrejriteni ar drošības sensoriem. Treškārt, Tet čatbots Anete iegūst balsi un spēs sarunāties ar klientiem.

Mākslinieki pievērsās savas tautas kolektīvajā iztēlē un atmiņā mītošajām leģendām. Zīmīgi, ka šī perioda mākslā gandrīz nav sastopami grieķu un romiešu mitoloģijas motīvi, lai gan Janis Rozentāls transformēja Arnolda Beklīna mantojumu un Kristjans Rauds reducētā veidā turpināja senās sakrālās glezniecības tradīcijas.

Igauņu eposs “Kalevdēls”, kuru laikā no 1857. līdz 1861. gadam pēc tautas teikām sarakstījis Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, aizvietoja atsauces uz antīko kultūru un piedāvāja bagātīgu materiālu. Eposs izseko igauņu zemju valdnieka Kaleva un viņa sievas Lindas dēla notikumiem bagātajai dzīvei, kurā varonis sastopas ar daudziem iebrucējiem un cieš sakāvi, tomēr beigās tiek piecelts no mirušajiem. Oskars Kalliss šo tēmu risinājis vairāk nekā četrdesmit gleznās, tai pievērsies arī Nikolajs Trīks un Velko Tūls. Dramatiskā noskaņa Kristjana Rauda darbā “Kalevdēla nāve” ļoti skaidri atklāj igauņu emocionālo saikni ar šo tekstu.

Tomēr dažas vīzijas vairāk līdzinās sapņu un maģijas valstībai nekā striktākajai politiski ietonētu mītu pasaulei. Petra Kalpoka “Teiksmainā pilsēta” un Emīlijas Gruzītes “Fantastiska ainava” attēlo savādas atmosfēras piestrāvotas pasaules, kas uzrunā kā alternatīvas tālaika reālajam, nomācošajam Visumam. Ferdinanda Ruščica glezna “Nec mergitur”, iespējams, ataino Poliju kā viļņu svaidītu burinieku, kas cīnās ar skarbajiem vēstures pavērsieniem, bet tēla pievilcība balstās galvenokārt fantastiskā elementa klātbūtnē.

Gustava Šķiltera un Sigismunda Vidberga tumšās ainavas, kurās var saskatīt Obrija Bīrdslija ietekmi, uzskatāmi ilustrē vēlīnā simbolisma melanholisko aspektu. Līdzīga noskaņa ir jūtama, piemēram, Antana Žmuidzinaviča darbā “Povila Višinska kaps”, kas attēlo politiski aktīvā rakstnieka un lietuviešu kultūras veicinātāja pēdējo atdusas vietu. Apbedījumi arī kalpo kā pierādījums mākslinieka darbā “Zeme, kur atdusas varoņi”, liekot domāt, ka vēsturi iespējams skatīt tikai caur traģēdijas prizmu.

Iznācis rakstu krājums par politisko un sociālo transformāciju Austrumbaltijā 12. un 13. gadsimtā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apgādā ir iznācis rakstu krājums "Vara, zeme un sabiedrība: politiskās un sociālās transformācijas Austrumbaltijā 12. un 13. gadsimtā". Tajā apkopoti LNB un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes kopīgi rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē lasītie referāti.

Tas mēnesis ir klāt - decembris, kurā, kā ierasts, Mūzikas Sirds sāk apskatus par visu svarīgāko mūzikā jau gandrīz aizvadītajā gadā. Pirmajā no trim raidījumiem runāsim par latviešu mūziķiem un svarīgākajiem albumiem un singliem. MS ir sagatavojis LV mūzikas singlu TOP 10, no kura vairākas dziesmas atskaņosim raidījumā.

Raidījuma pirmajā daļā zvanīsim Latvijas mūzikas lielākajam ekspertam - mūzikas žurnālistam Uldim Rudakam. Savukārt otrajā daļā piedāvāsim telefoninterviju ar topa 2.vietas autoru, kas noteikti būs pārsteigums "Mūzikas Sirds" klausītājiem.

19. gadsimtā rīdzinieki bija iecienījuši Filozofu aleju Pārdaugavā, pa kuru reiz pastaigājušies Apgaismības laikmeta domātāji – Johans Georgs Hāmanis (1730–1788) un Johans Gotfrīds fon Herders (1744–1803). Dažkārt aleja dēvēta arī par Herdera vai Prātnieku taku. Leģendas vēsta, ka tā veidota pēc analoģijas ar Kēnigsbergas Filozofu dambi, pa kuru staigājot, Imanuels Kants (1724–1804) pārdomāja savas kritikas projektu. Mūsdienās alejas vairs nav, tās vietā slejas divi daudzstāvu nama torņi – Herders un Hāmanis. “Fono-Grāfa” komanda kopā ar Latvijas Universitātes filozofijas profesoru Raivi Bičevski devās uz Filozofu rezidenci Pārdaugavā, lai gremdētos pārdomās par Latvijas intelektuālās vēstures līkločiem un pārdomātu Apgaismības projektus.  

Reiz Filozofu taka bija arī Cēsīs, Mazsalacā – Filozofu aleja, Jelgavā vēl mūsdienās eksistē Filozofu iela, kurai veltījām raidījumu vienā no pagājušajām sezonām, bet šovasar raidījuma veidotāji aplūkoja Filozofu ielu Jēkabpilī, tiecoties noskaidrot ielas nosaukuma izcelsmi. Raidījuma ietvaros atskaņosim Jēkabpils brauciena ierakstus un fragmentus no sarunas ar profesoru Bičevski.  

Raidījumā izskanēs Radiomonadoloģijas 49. paragrāfs.

Raidījums “Fono-Grāfs” top ar VKKF atbalstu.

Raidījumā izskanēs mūsu raidījuma drauga un kolēģa Vibe55 (Tour de Core) dzīvā uzstāšanās no radio NABA / LR6 studijas.

Vibe55 ir ļoti bieži redzams dažādos elektroniskās mūzikas notikumos Latvijā un noteikti pazīstams ar savu aktīvo darbību radio NABA raidījumā "Dabsolis". Viņa uzstāšanās parasti nepaliek nepamanīta, jo tieši ar savu skaņdarbu izvēli Vibe55 spēj klausītāju aizvest skaņas ceļojumā no kura ir grūti atteikties un izbaudīt -  jebkurā mūzikas novirzienā. Lai arī Vibe55 savu DJ karjeru uzsāka dubstep mūzikas lauciņā, viņam vienmēr sirdij tuvs ir bijis Hardcore / Gabber mūzikas virziens, ko mēs arī šajā raidījumā izbaudīsim.