Tehnoloģiju podkāstā #DigitālāsBrokastis​ Artis un Rihards servē aizvadītās nedēļas tehnoloģiju ziņu top 10, kura augšgalā ierindojas stāsti par #Samsung​ #WhatsApp​ #Telegram​ #Signal​ #Parler​. Un brokastu galdu papildina Džūlija Giforda no portāla labsoflatvia.com ar sarunu par tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kuriem ir vērts pievērst uzmanību 2021. gadā.

Klausies podkāsta formātā šeit: http://www.podfollow.com/digitalasbrokastis

Raidījums tapis Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Radio 6 Radio Naba.

Pēdējais Latvijas simbolisma uzplaukums saistīts ar mākslinieka Rūdolfa Pērles vārdu. Viņa fantastiskās ainas tapušas Pirmā pasaules kara sākumā, un tāpēc simboliski sapņainām vīzijām viņa darbos piejaucās gan kara dramatiskās noskaņas, gan melanholiskais fatālisms. Savu radošo mākslinieka ceļu Pērle uzsāka Pēterburgā, kur sevi pierādīja kā talantīgu zīmētāju, ofortistu un akvarelistu. Viņš attēloja ainavas un pilsētas skatus reālistiski impresionistiskā manierē, nemaz necenšoties pievērsties pārreāliem tēliem. Vienīgais, kas varēja liecināt par ārpusreālistiskām interesēm, bija akvareļa tehnikā gleznotas sacerētas krāšņas ziedu kompozīcijas. Viņš detalizēti fiksēja galvenos motīvus un vienlaikus izkausēja formas nosacītā telpā, pārvēršot puķu pušķus par lirisku vīziju.

Pēdējos divos dzīves gados viņa mākslas sižeti radikāli izmainījās. Reālās ainavas vietā viņa audeklus pārņēma fantastiskās ainavas, piepildītas ar stāvām klintīm. Šādā atsvešinātā telpā reti mājo kādas būtnes, un mēs redzam dzīvību tikai pastarpināti kā, piemēram, senlaicīgus buriniekus, pilsdrupas vai brīnumu pilis. Arī šajā gleznā neviens personāžs nepalīdz mums saprast, vai tā ir noslēpumaina pilsēta kā debesu Jeruzaleme vai apburta un nolādēta pils.

Pavisam noteikti zināms, ka Pērli ļoti iespaidoja ne tik daudz reālo kalnu monumentālais raksturs, cik klinšu skati Konstantīna Bogajevska gleznās un visvairāk Mikaloja Konstantina Čurļoņa fantasmagoriskās vīzijas. Pērle dažus motīvus aizņēmās no Čurļoņa arsenāla, bet turpināja tos attīstīt daudz ekspresionistiskākā manierē, veidojot tiltu starp simbolistiem un nākamo pēckara avangardistu paaudzi.

Audio stāstus gatavo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Smagās elektroniskās mūzikas raidījums "Histērija" turpinās attālinātajās sesijās un šoreiz dosimies 30 gadus atpakaļ. Klausīsimies kā mūsu raidījums varētu būt skanējis 1991. gadā. Tas ir laiks, kad dažādās pasaules malās uzplauka un sāka attīstīties techno mūzika un parādījās mūsu raidījuma 2 galveno tēmu drum&bass un hardcore aizmnetņi. Un Tajā laikā vēl nebija īsti iedalījumu, tādu jēdzienu kā durm & bass, jungle, trance; hardcore jēdziens bija, bet tikka attiecināts uz breakbeat mūzikas pirmsākumiem Lielbritānijā. Ja Lielbritānijā notika laudzto ritmu revolūcija, tad Nīderlandē un Vācijā hardcore(gabber), citur Eiropā pavīdēja trance mūzikas pirmatnējie skaņdarbi un noslāņojās tas, ar ko mēs šobrīd saprotam techno. Sākotnēji viss, kas bija elektroniskā deju mūzika, apzīmējās ar vārdu techno.