Latvijas Universitātes Inovāciju centrs LUMIC aicina studentus pieteikties hakatonam "SportLab 2023", kas norisināsies no 20.-22. oktobrim, tiešsaistē, kurā profesionālu ekspertu vadībā komandām būs iespēja radīt jaunas, ilgtspējīgas idejas par digitālajiem rīkiem sportā.

Citas ziņas.

Izglītība, zinātne un vide:
- LU zinātnieki pirmo reizi pēta Alpu ledājus
- Sākas pilsētas pļavu talkas
- Lekciju cikls Latvijā sastopamo putnu sugu noteikšanā

Kultūra:
- Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja 15. gadu jubilejas nedēļa
- “Latvijas Arhitektūras gada balva 2023”
- Radīts jauns interneta resurss Grupusaites.lv
- Radio NABA aicina piedalīties fotokonkursā “Valoda"

Rīgas cirka vēsturiskajā ēkā būs iespēja piedzīvot poētisku ceļojumu laikā un telpā jeb izrādi-ekspedīciju ”carry on”. Šis ir starptautisks projekts, kas jau paviesojusies dažādās pasaules pilsētās un arvien tiek veidots no jauna, pielāgojot iestudējumu konkrētajai norises vietai. Izrādes Rīgas cirkā notiks 21. un 22. oktobrī. Raidījumā klausies sarunu ar kustību mākslinieku Krišjāni Santu un Rīgas cirka komunikācijas projektu vadītāju Zani Volkinšteini.

Iestudējums radīts kā poētisks ceļojums laikā un telpā cauri 135 gadus senajai cirka ēkai – nelielas skatītāju grupas dosies nepilnu stundu garā ekspedīcijā pa īpašu maršrutu, kas ļaus ielūkoties arī ikdienā publiski nepieejamajās aizskatuves telpās. Katrā no maršruta pieturas punktiem būs kāds izrādi veidojošs elements – cirka, kustības, audiovizuāli, scenogrāfiski un tekstuāli tēli, kas savienosies daudzšķautņainā telpas pieredzes stāstā.

Izrāde Rīgas cirkā tapusi, apvienībai “fieldworks”(Norvēģija/Beļģija/Japāna) sadarbojoties ar apvienību “IevaKrish & Tuvumi” (Latvija). Jau kopš 2015. gada “fieldworks” mākslinieki un darba autori Heine Advāls (Heine Avdal) un Jukiko Šinozaki (Yukiko Shinozaki) veido performances sabiedriskās vietās, kas atrodas pārtapšanas procesā. Labu laiku pirms pirmizrādes mākslinieki iecerētajā norises vietā uzsāk izpēti – iepazīstas ar telpas raksturu, tās arhitektūru, iemītniekiem, vēsturi un nostāstiem –, lai caur kustību, objektiem un skaņām veidotu savu interpretāciju par vietas garu.

Projekts “carry on” jau pabijis Skandināvijā, Itālijā, Ungārijā, Beļģijā, Vācijā, Japānā un tapšanas stadijā 2016. gadā arī Latvijā – Ruckas rezidencē. Līdzās izrādes veidotājiem un pastāvīgajiem projekta dalībniekiem katrā norises vietā izrādēs iesaistās arī vietējie mākslinieki – aktieri, dejotāji, gaismu un skaņu mākslinieki. Rīgas iestudējumā piedalīsies Heine Advāls, Jukiko Šinozaki, Geibels Eibens, Rolands Laitens, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Agnese Bordjukova, Emīlija Berga, Mariano Gedvillo.

20. oktobrī Rīgas cirkā, pirmizrādi piedzīvos teātra trupas KVADRIFRONS iestudējums “Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris." Raidījumā viesosies Idejas, teksta un inscenējuma autori - Rūdolfs Gediņš un Klāvs Mellis.

Izrāde izsekos fiktīvi dokumentālam stāstam par to, kā teātra kritiķe Līvija Dūmiņa sešpadsmit gadu garumā raksta grāmatu par aktieri Artūru Skrastiņu. Līvija par Artūru uzzina visu: kā Artūrs redz sevi, kā Artūru redz citi, no kā Artūrs baidās, pēc kā Artūrs tiecas. Viņa uzzina, kas Artūram vainas. Līdz pienāk diena, kad Līvija Artūru izprot labāk, nekā viņš pats.

Izrādes autori atklāj: “Tas ir izdomāts stāsts par nenotikušu atgadījumu, ko iedvesmojuši divi cilvēki un grāmata. Ir mazliet piemirsies, par ko tieši šī grāmata ir, bet, iespējams, tā ir par neremdināmu apmātību, pārdabisku mīlestību un identitātes neviennozīmīgo dabu. Tu esi tas, kam izvēlies veltīt savu laiku, uzmanību un rūpes. Tu esi tas, par ko tevi uzskata. Tu esi tas, kas gribi būt.”

Izrādes tapšanu iedvesmojusi Līvijas Dūmiņas grāmata “Artūra Skrastiņa Spogulija” (2020, apgāds Zvaigzne ABC). Sešpadsmit gadu garumā tapušais sējums ir apjomīga monogrāfija, kurā skrupulozi atklājas, kā laiks ir spējis mainīt un attīstīt mākslinieka radošo darbību, domāšanas veidu un vērtības.

Lai arī izrāde ir balstīta minētās grāmatas motīvos, izrādes autori iestudējumu veidojuši nevis kā biogrāfiski un faktuāli precīzu pieminekli konkrētā mākslinieka radošās attīstības ceļam, bet gan kā neslēptu fikciju, izrādes ietvaros ap iespaidīgo sējumu veidojot poētisku mistifikāciju un reflektējot par jautājumiem, kas saistīti ar radošas, sabiedrībā pazīstamas personas identitāti.

Idejas, teksta un inscenējuma autori - Rūdolfs Gediņš un Klāvs Mellis.  Lomās - Guna Zariņa un Reinis Boters. Komponists - Jānis Šipkēvics, mūzikas režisors - Kārlis Tone, scenogrāfe un vizuālā māksliniece - Kate Krolle, gaismu māksliniece - Nikola Suhareva.