19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tieksme izteikt dzīves noslēpumaino dabu satuvināja dažādu mākslu pārstāvjus, kas domāja par visu mākslu maģisko sintēzi. Dzeja gadsimtu mijā tiecas kļūt par mūziku un ilgojas pēc krāsām, mūzika un glezniecība sapņo par iedarbību, kas pielīdzināma lūgšanas sakrālajam vārdam.

Par vienu no spilgtākajiem šādas sintēzes māksliniekiem kļuva izcilais lietuviešu komponists, gleznotājs un domātājs Mikalojus Konstantins Čurļonis. Viņa darbos var sajust to īsto sinestēziju, kad redzamais steidzas kļūt par muzikālu formu, bet mūzika – iemiesoties skatāmās krāsās. Tāpēc savas gleznas Čurļonis nereti sauca par sonātēm, bet muzikāli simfoniskās poēmas radīja kā skaņu gleznas.

Ciklu “Pasaules radīšana” Čurļonis bija iecerējis turpināt kā grandiozu projektu visas dzīves garumā, kamēr vien būs jaunas domas. 1906. gadā viņš izstādīja pirmos 13 eļļas darbus Pēterburgā un tajā pašā gadā uztaisīja otru, līdzīgu versiju temperā. Pirmais variants nav saglabājies, bet paša Čurļoņa vēlākais atkārtojums ļauj pilnībā saprast un izbaudīt mākslinieka ieceri.  Sērijas tipa darbi bieži mānīgi provocē uztvert to kādā konkrētā secībā. Bet, ja mēs zinām, ka mākslinieks bija iecerējis šo ciklu turpināt līdz mūža galam, tad absolūti stingras kārtības šeit nevar būt. Drīzāk šos darbus var skatīt kā brīvas improvizācijas par tēmu, līdzīgi kā muzikālajās svītās vai variācijās.

Lai gan redzam dažus pazīstamus motīvus, pasaules radīšanas ainas šajā ciklā nav saistītas ar Bībeles stāstu. Čurļoņa simboliskās vīzijas ir pietiekami stāstošas, bet tajā pašā laikā nekad nav viennozīmīgi skaidras. Ciklā visticamāk var izcelt divas galvenās tēmas: nedzīvo kosmosu un dzīvo pasauli. Kosmosu mākslinieks traktē kā heroisku, aukstu bezgaisa sfēru, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka mākslinieks nevarēja redzēt kosmosa fotogrāfijas, pie kurām mēs esam pieraduši. Bet pasaule Čurļoņa interpretācijā ir liriska un melodiski izskaistināta, kur koloristiska virtuozitāte sajaucas ar tēlu bērnišķīgo naivumu.

Čurļoņa muzikalitāte ļoti spēcīgi ietekmēja viņa vizuālas fantāzijas un tāpēc šis cikls tāpat ka daudzi citi darbi bieži izraisa skatītājos dzirdamās skaņas hipnotisko sajūtu. Un tas ir tieši šis maģijas veids, ko augstu vērtēja simbolisma laikā.

Audio stāstus gatavo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.