19. gadsimta beigās aizvien biežāk dzejnieki, komponisti un mākslinieki sāka pievērsties leģendām un tautu eposiem. Senatnē viņi meklēja ne tikai aizraujošus vai romantiskus sižetus, bet arī simbolus, kas var palīdzēt veidot un stiprināt nācijas kultūras atmiņu. Īpaši aktuāla pagātnes heroiskā mīta konstruēšana bija tajās valstīs, kas atjaunoja savu valstiskumu vai pirmo reizi veidoja savu nacionālo identitāti.

“Kalevipoegs” ir igauņu tautu eposs, kuru 19. gadsimtā izveidoja literāts Frīdrihs Kreicvalds, izmantojot teiku, tautas dziesmu sižetus un ar senvēsturi saistītos mitoloģiskos motīvus. Katrā eposā ir mistiskā un heroiskā sastāvdaļas, un tieši heroiskai tēmai – cīņai ar ienaidniekiem – Nikolajs Triks veltījis savu gleznu.

Darbs izceļas ar ļoti spožu un dekoratīvu formu, kas varbūt nav tik raksturīgs ziemeļu simbolisma pārsvarā pieklusinātajai krāsu gammai. To var izskaidrot ne tikai ar to, ka mākslinieks plānoja šo kompozīciju kā sienas panno, bet galvenokārt ar ļoti spēcīgu ietekmi, kādu uz Trika daiļradi atstāja Nikolaja Rēriha un norvēģu mākslinieka Gerharda Muntes mistiski dekoratīvā glezniecība. Šie mākslinieki sekmēja arī Trika aizraušanos ar etnogrāfiska materiāla pētniecību.

Tomēr, pasniedzot labo un ļauno spēku sadursmi ļoti dekoratīvā manierē, Triks nemēģina raksturot konflikta dalībniekus ar vēsturisku precizitāti. Šī batālā aina attēlo simbolisku cīņu starp igauņiem ar Kalevipoegu priekšgalā un tumšo spēku, kuru bijušajā Livonijas teritorijā tradicionāli traktēja kā vācu krustnešus. 20. gadsimta sākumā šī simboliskā atbrīvošanās cīņa nezaudēja aktualitāti, bet turpinājās vairāk politiskajā plaknē – kā igauņu jaunās buržuāzijas cīņa pret baltvācu aristokrātijas ietekmi Igaunijas teritorijā.

Audio stāstus gatavo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.