Pretošanās dažādām okupācijas varām var izpausties ne tikai fiziski, bet arī idejiskā līmenī. Un šajā plāksnē būtisks ir jautājums par sabiedrības izglītotākās daļas drosmi un spēju uzņemties atbildību. Savulaik filozofs Noams Čomskis norādīja, ka “intelektuāļu atbildība ir runāt patiesību un atklāt melus”, piebilstot, ka runa ir par patiesību, kas stiprina sabiedrības pārliecību un sniedz zināšanas. Taču mūsdienās tādi jēdzieni kā “intelektuālis”, “atbildība” un “patiesība” atklājas kā grūti definējamas kategorijas. Tāpēc raidījuma ietvaros lūkosim šķetināt šos aspektus, pievēršoties intelektuālā disidentisma tematikai, ielūkojoties gan padomju okupācijas periodā, gan mūsdienu situācijā.

Kas notika ar latviešu filozofu paaudzi, kas pieredzēja krievu tanku ienākšanu Rīgā 1940. gadā? Kā viņi rīkojās valsts okupācijas apstākļos?

Disidentisms ir salīdzinoši jauna parādība, bet dažādu varu represijas pret filozofiem pastāvējušas no mūžsseniem laikiem. Tāpēc raidījumā sniegsim arī vēsturisku ekskursu par intelektuāļu vajāšanām un aplūkosim slavenākos filozofus cietumniekus.

Attēlā:
1. Karīna Miezāja, "Stūra māja". Atsauce
2. Sokrata cietums, Atēnas. Atsauce