7.raidījums.

1925.g. iznāca pirmā latviešu  humoristiski satīriskās dzejas antoloģija “Jautrās mūzas”. Kopš tā laika izdotas arī vairākas latviešu satīriskā žanra – fabulu – antoloģijas. Aizsākums humoram un satīrai periodikā meklējams Pēterburgas Avīžu (1862. – 1865.) satīriskajā pielikumā “Dzirkstele”, "Zobu gals", arī almanahos “Jauni dunduri” (1875), “Dunduru pēcnākami”(1876), “Dunduru padēli” (1877), “Dundurs pats”(1878), bet 1888.g. “Mazie dunduri”, kur dzejas daļu (galvenokārt tulkotas epigrammas) bija izveidojis Rainis. 1901. – 1905.g. atjaunotajām “Pēterburgas Avīzēm” iznāca satīras pielikums “Purva mala”, kurā rosīgi darbojās Rūdolfs Blaumanis. Humoru drukāja žurnāls “Svari”, kas iznāca 1906. – 1907.g. Pēterburgā, pēc tam atjaunotā veidā Rīgā no 1920. – 1931.g. Humora un satīras sadaļa ar nosaukumu “Lietuvēns” bija arī žurnālā “Kāvi”.

Redzamāko pirmskara humora un satīras žurnālu “Ho-Ho” rediģēja dzejnieks Valdis Grēviņš, kas pats publicējās ar pseidonīmu Dr. Orientacijs. Visneatkarīgākais jokdaru izdevums pirmās brīvvalsts gados bija avīze “Sikspārnis”.

Kopš 1957.g. par padomju ļaužu humora izjūtu rūpējās, kā nu varēja, žurnāls “Dadzis”, gan pārsvarā prozas valodā.

Humors (pārsvarā gan prozas formā) bija iecienīts arī latviešu kalendāros. Starp tiem izceļams “Zobgala kalendārs”, ko Ādolfs Alunāns laida klajā kopš 1891.g. Savu “Zobgala kalendāru” izdeva arī Edvards Treimanis (1901. – 1913.). Dāvids Zeltiņš iepriecināja lasītājus ar “Vispārīgo Zobgala kalendāru” (1901 – 1917; 1923 – 1932). Tieši ar satīrisku ievirzi izcēlās Līvu Jurkas kalendārs “Rīkstes” (1922 – 1934). Bez šiem bija arī vēl citi kalendāri, gan citi humoristiski izdevumi (īpaši 1920. – 1930.gados).

Ps. “Dzelzsgriezējs 2” - Ainars Virga (Līvi) – Valda Grēviņa vārdi. Žurnāla “Ho-Ho” redaktora un vienlaikus dzejnieka Valda Grēviņa alias dr. Orientācija piemiņai skan Ainara Virgas dziesma “Dzelzsgriezējs 2” ar Valda Grēviņa vārdiem. Teksts nebūt nav humoristisks, drīzāk gotiska baisuma un spītīgas apņēmības iedvests. Šī dziesma pirmoreiz publiski atskanēja atmodas sākumā – 1987.gadā, kad pārmaiņas brieda. Informācijai – dzelzsgriezējs agrākos laikos bija amats, piemēram, 1869. gadā Rīgā dibinātajā RussoBalt rūpnīcā tāds bija. Valdis Grēviņš, 1930.gados būdams kreisi noskaņots, ticēja, ka veco pasauli var prasmīgi sagriezt un pārkausēt no jauna. Arī 1980.gados virmoja ticība, ka, atliek tikai izrauties no padomju okupācijas jūga, un ar mums viss būs kārtībā.

Mūzika:

Eolika - Vecmāmiņa un runcis
Līvi - Dzelzsgriezējs