Otrais raidījums.

Stāsta Janīna Kursīte: "Pirmais smieklgabals ir no 2018.g. ASV Katskiļu 3x3 nometnes noslēguma pasākuma. Ināra, kas dzirdama runājam, ir vadījusi nometnē zolītes spēles apmācīšanu:

“Arī tamdēļ ka man ir bailes būt visiem priekšā - Tu zini to slikto sajūtu vēderā? Nu, man tas ir. Es gribēju vienu volunteer. Kas grib būt volunteer priekš manis? (Kas būs jādara? Kas jādara?) Volunteer, come on. (Brīvprātīgais.) Brigita! Nu nāc. Tev tikai te ir jāstāv. Stāvi.  Skaties uz to pusi.  Vai, cik labi.  Viņa ir tik mierīga.  Es domāju, ja viņa man stāvēs blakus, tad man ies labāk. Un arī beigās, you know, jūs varat visu laiku uz viņu skatīties.  Viņa ir tik skaista, varbūt pēc tam jūs sasitīsiet rokas.  All right, šī ir tā dziesmiņa...

Helēna Vīksniņa nometnes māmiņa
Taina un Intiņa brīnumi vāriņa
Rupmaizes kāposti silt pīrādziņ
Šitie ir mani vismīļākie things...

Draugi un draudzenes sen neredzētas
Ezers un taciņas nometnes sētas    
Rupmaize kāposti silt pīrādziņ’
Šitie ir mani vismīļākie things...

Kad ir lietus, kad ir karstums,
Kad man vēders griež,
Es sviežu mans vismīļākie things,
Un tad jūtās viss ar mier...”

Tekstam, īpaši smīdināmam tekstam, jāzin arī konteksts. Helēna Vīksniņa tobrīd bija 3x3 nometnes vadītāja, bet Taina un Inta rūpējās par ēdieniem. Pieminētas vēl kādas lietas, uz kurām var reaģēt tikai tur bijušie. Klausoties ierakstu, mēs varam smieties ne par viņu pieminētajām things – lietām, bet par to, cik garšīgi viņi smejas.

Daudz garšīgas izsmiešanās parasti notiek kolektīvos izbraucienos. Man tie ir vai nu folkloras ekspedīcijās vai ar tūrisma firmu Impro. Braucot busā ierakstam nedaudz traucē motora troksnis, tas šeit arī būs fonā. Kad ieraksta studijā vai citos ideāliem pietuvinātos apstākļos, stāstītais un klausītāju reakcija uz to vairs nav īsti dabiska. Tāpēc ņemiet par labu - tā teikt – dabisku mantu. Filoloģes Ineses Kārkliņas patāsts par 1970.gados ēsto jubilejas torti. Viesības vēl nav sākušās, gaviļnieks ar kādu no ciemiņiem izlēmis otrā istabā parunāties:

“Nopietni vīri, abi stāv pie galda un runā nopietnas runas. Un turpat kaut kā nejauši nolikusies torte ar plūmēm, kas nu tajos septiņdesmitajos gados bija, un viņi abi runādami lasa tās plūmes nost, un tā torte paliek tāda balta ar baltām rozēm. Iešaujas iekšā vecmāmiņa un saka uz to gaviļnieku, uz to viesi jau nevar teikt. Gaviļniekam saka: “Jezus Marija, Jezus Marija, kū jyus te sadarejot?” Tas gaviļnieks tā kā sabijies, bet viesis paskatās uz viņu /vecmammu/ un saka: “Klus, mauka, lai bārns ād!”

Satīra un melnais humors

Ja humora iedarbība visbiežāk rada skaļus vai klusus, bet medus smaidus un smieklus, tad satīras nolūks ir iespējami jūtīgi iekost, lai kāds vai kādi justos it kā būtu etiķi iedzēruši. Ne humors, ne satīra mums nav sveša. Trimdas rakstnieks Anšlavs Eglītis šo īpašību savulaik taisni izcēla: “Latvieši ir lieli zobgaļi, un, ja tie saslēdzas ciešā, tiepīgā “kolektīvā”, kāds piemēram, bija Jaunā strāva, tad tie reizēm pamatīgi sašķoba sabiedrisko domu.”"

Mūzika:

Imants Kalniņš (mūzika no k/f "4 balti krekli") - Viena meita govis slauca
Reinis Kapteinis - Kretīnu deja