6# NABAHRONIKA: Entuziasma vilnis

Sestajā Radio NABA vēstures izziņas raidījumā tā vadītāja Nora Rieksta sarunājas ar Radio NABA cilvēkiem par kopīgi pavadīto laiku pirms divdesmit gadiem. Šajā reizē uz sarunu Radio NABA studijā bija ieradušies Kaspars Ozols un Mārtiņš Šmits. Kā klausītāji un studijas viesi abi jau bija pabijuši Radio KNZ, tomēr radio komandai viņi pievienojās līdz ar NABAs veidošanu.

Kaspars jau bija pieredzējis dīdžejs un koncertu rīkotājs, tāpēc viņa zināšanas bija noderīgas gan radio dīdžeju un raidījumu vadītāju prasmju uzlabošanā, gan programmas sakārtošanā. Savukārt Mārtiņš tobrīd bija pāris gadus kā pārcēlies no Kanādas uz Latviju un iesaistījās ne tika pasākumu producēšanā, bet arī jaunā radio tapšanā.
 

Uz entuziasma viļņa ar pasaules mēroga idejām

Nora Rieksta: Kaspar, Tu jau biji ļoti pieredzējis DJ, klubu DJ, producents, Tu pirmo reizi atvadi uz Latviju grupu Placebo. Bet kāpēc NABA, kāpēc Tu iesaistījies radio NABA?

Kaspars Ozols: Laikam tāpēc, ka es biju tik daudz nostrādājis komercradio un biju nedaudz nokaitināts par to situāciju, kas tajos valdīja. Kaut ko paši arī bijām mēģinājuši darīt ar alternatīvo mūziku Radio Rīgai FM 106,2, kādus divus gadus. Tas viss gan beidzās skumji, jo nebija skaidru kopsaucēju – kad un cik, un ko tur labāk spēlēt un ko labāk nedarīt un kā labāk darīt. Tad pievērsos mūzikas festivālu rīkošanai, es to sāku darīt 1999. gadā, Mārtiņš pieslēdzās gadu vēlāk – 2000. Kad festivāls “Forte Riga” izbeidzās, bija brīdis, kad varēja padomāt, ko gribētos darīt tālāk. “Forte Riga” norisinājās trīs gadus no 1999. līdz 2001.gadam un tas pat vairāk bija tāds mūzikas industrijas profesionāļu forums, trīs gadus mēs to godam darījām un šo to foršu arī atvedām uz Latviju.

Mārtiņš Šmits: Tas tiešām bija “kruts” pasākums.

Nora Rieksta: Tas vēl vairāk pasvītro, kādi bija spēles noteikumi Radio NABA. Kaspar, Tu taču no sākuma jau apzinājies, ka šis būs nekomerciāls radio, kas nevarēs pārdot reklāmas un mēs kā ētera cilvēki nevarēsim saņemt nekādu vērā ņemamu atalgojumu.

Kaspars Ozols: Tajā brīdī tas nepavisam nebija svarīgi. Bija tāds baigais entuziasma vilnis. Es neatceros, ka kāds no visiem tiem neskaitāmajiem cilvēkiem, kas nāca uz radio dibināšanas sapulcēm tepat Ekonomikas un vadības fakultātes auditorijās un spriedām kādu veidot radio, man prasītu, cik man par to maksās.

Tad, kad radio sāka darboties, tad lielākā daļa strādāja uz entuziasma pamata. 

Mārtiņš Šmits: Nevienā brīdī tas nepacēlās tāds jautājums. 

Kaspars Ozols:

Bija pilnīgi skaidrs, ka mēs taisām alternatīvu, nekomerciālu radio staciju un tai ir savi spēles noteikumi. Mēs darām to, kas mums ļoti patīk.

Nora Rieksta: Mārtiņ, 2002. gadā ir pagājuši trīs gadi, kopš Tu esi pārcēlies uz Latviju no Kanādas, uz savu senču senču dzimteni. Kāds bija Tavs sākums? Tas laikam ir meklējams kaut kur Kanādā vai arī NABA bija Tavs sākums radio?

Mārtiņš Šmits: Īsti nē, es Kanādā nedarbojos nevienā radio. Pāris mēnešus, starpposmā starp Radio KNZ un Radio NABA, es padarbojos Radio SWH Rock. Dace Volfa bija tā, kura mani ievilka radio un tas bija raidījums “Psihodēliskās svētdienas”, es šī raidījuma ideju aizņēmos no viena Kanādas radio, kas svētdienās pa dienu spēlēja tikai 60. gadu rokenrolu – psihedēliskās ēras rokenrolu. Bet tiklīdz sāka veidoties Radio NABA un Kaspars man ieminējās, ka ir tāda iespēja, es izdomāju, ka drīzāk es esmu šeit nekā tur. SWH Rock man arī neko nemaksāja. Bet interesanti, ka pēc manas aiziešanas manu raidījumu kaut kādā veidā pārņēma Ivars Godmanis. 
 

No haosa uz sistēmu

Nora Rieksta: Kaspar, Tu esi ļoti palīdzējis ar Radio NABA programmas sakārtošanu, kad un  kam kurā brīdī ir jāskan. Ko Tu pats atceries no šī procesa?

Kaspars Ozols:

Bija tikai radio standarti, kas ir radīti priekš komercstacijām, bet es tiem neredzēju nekādus šķēršļus, lai ieviestu arī Radio NABA.

Tikai tāpēc, lai stundas laikā mūzika mainītos pa gadiem, pa žanriem un neatkārtotos. Tā kā man bija tā izdevība 90. gadu sākumā pabūt dažādās radio stacijās, dažādās valstīs, man bija izpratne, kas ir rotācija, kas ir stundas laika rāmis, tādas ābeces lietas, bet kuras bija svarīgas un man likās, ka tās uzreiz ir jāierāda.

Kā zināms, Radio KNZ bija tāds revolucionārs radio un arī haotisks radio. 

Nora Rieksta: Tu mums vienmēr biji kā tāds mentors, kā darba audzinātājs, kas mums samācīja nerunāt vairāk par septiņām minūtēm, kā arī iemācīji ikvienam DJ nepieciešamo padomu – ka vienmēr jāzina viss par dziesmu, ko Tu nākamo spēlēsi un Tev galvā ir jābūt kaut vai nelielam faktam par šo dziesmu. Tu nāci ar pieredzi, mēs nācām ar lielu dūšu. Kā Tev šī visa mūsu kompānija izskatījās no malas?

Kaspars Ozols: Man viss patiesībā ļoti patika.

Bija tāds milzu entuziasms, tāda vēlme darīt. Es ļoti izbaudīju to mēnesi, kad mēs to visu būvējām augšā.

Mārtiņš Šmits: Tas Radio KNZ moments nebija garš, bet bija spilgts, tas spīdēja koši un bija ļoti viss koncentrēts.

Kaspars Ozols: Tas bija kas nepieredzēts!

Radioaktīvs, pagrieztā pasaule un šķēres

Nora Rieksta: Kaspar, Tu esi izvēlējies pirmo dziesmu, kas skanēs Radio NABA ēterā – Kraftwerk – Radioactivity, vai Tu atceries kā tas notika un vai bija vēl kādi citi varianti?

Kaspars Ozols: Es neatceros par variantiem, es atceros tikai to, ka man likās būtu baigi forši, ja būtu Kraftwerk un neviens neiebilda.

Es arī nospiedu podziņu “play”. Jānis Vuguls runāja, bet es nospiedu podziņu.

Nora Rieksta: … un par saukli “Pagriez pasauli!”

Kaspars Ozols: …laikam manējais. Es neatceros, kurš izdomāja nosaukumu NABA, bet kad parādījās NABA, tapa arī “Pagriez pasauli!”, es laikam viņu izdomāju. Un tad parādījās šķēres logo.

Audiālās ķēdes

Nora Rieksta:

NABA toreiz un tagad atšifrējās kā Nekomercionālā Audiālās Baudas Akadēmija, bet to zina tikai, tie, kas to izdomāja.

Sākumā NABA bija mulsinošs nosaukums, bet tagad tas ir piepildījies ar saturu un visi jau ir aizmirsuši. 

Nora Rieksta: Mārtiņ, pastāsti, ko Tu darīji radio ēterā. Jūs abi brīžiem bijāt kopā, tad mainījāt viens otru, tad bija tikai viens no jums?

Mārtiņš Šmits: Pašā sākumā mēs bijām kā duets. Mums bija kopā trīs stundas. No sākuma Kaspara stunda, tad mūsu kopīgā stunda un tad man sava stunda. Tad ļoti ātri tas viss mainījās, un tad bija Kasparam sava stunda un man bija manas divas savas stundas. Un tad es aizbraucu prom.

Mārtiņš Šmits: … mūsu raidījums bija ļoti foršs. Tā bija ķēde. Mēs sākām ar kādas grupas vienu mākslinieku un tad atklājām tā saistību ar citām grupām. Piemēram ir grupas “Garbage” bundzinieks, bet viņš ir arī grupas Nirvana otrā albuma producents, tad ir “Nirvana” bundzinieks, viņam ir sava grupa “Foo Fighters” un tādā veidā mēs veidojām ķēdi un gājām no vienas grupas uz nākamo un tad atgriezāmies atpakaļ pie pirmā. Es biju galvenais pētnieks. Bet vēlāk mēs pārgājām uz tematiskiem raidījumiem, piemēram, bija Gagarinam veltīts raidījums – visas dziesmas par kosmosu. Grāmatu diena. Mātes diena.

Nora Rieksta: Klausītāju jautājums – kad jūs atgriezīsieties radio?

Mārtiņš Šmits:

Oi! No vienas puses šis ir jauniešu un studentu radio, vismaz tam tādam vajadzētu būt un man negribas atņemt ētera laiku kādam jaunam studentam.

Lai cik man gribētos atgriezties, es tomēr gribu, lai šis radio ir studentiem, nevis lai apmierinātu kādas manas šīzes. Otrs, es nezinu, vai mani ņemtu atpakaļ ar to koncepciju, ko es šobrīd gribētu realizēt. Man gribētos spēlēt tikai savas vinila plates, vēlu vakarā un raidījums būtu angļu valodā. Bet tas nav iespējams.

Ballītes jūrniekiem un citiem

Nora Rieksta: Radio NABA jau no sākta gala nav tikai radio. Tiek izdoti diski, tiek organizēti pasākumi, koncerti. Apmēram gadu pēc Radio NABA atklāšanas notika mistisks jūrnieku pasākums. Mārtiņ, kas tas bija, jo tas bija vērienīgs pasākums?

Mārtiņš Šmits: Tā bija viena no pēdējām lietām, ko izdarīju pirms aizbraukšanas uz Kanādu. Nezinu vai aizvien pastāv jahtu regate, kas toreiz saucās Cutty Sark, kad buru kuģi apbraukā dažādas pasaules vietas. Toreiz bija pirmā reize, kad divi pieturas punkti bija Latvijā – Rīgā un Liepājā. No Liepājas visi šie kuģi nonāca Rīgā un bija vairāki simtu jūrnieku Rīgā un viņiem visiem bija izveidots pasākums, bija vairāki koncerti, priekšnesumi. Neatceros, kuras grupas tur piedalījās. Pasākums notika “Sapņu fabrikā” un bija pilna zāle ar jūrniekiem. Un vēl es izteicu vairākus jokus par īriem, tas ir tas, ko es atceros.

Pasaules notikumu emociju fonā

Nora Rieksta: bija vēl viens pasākums, viena no Radio NABA jubilejām, kur pēc Gobziņa un Resnajiem putniem uzstājās regeja mākslinieks Lee Scrach Perry. Šajā pasākumā Mārtiņ, Tevi arī atceros uz skatuves.

Mārtiņš Šmits: šim pasākumam es biju kā skatuves menedžeris. Pasākums bija vesels piedzīvojums. Tas interesantākais no tā vakara bija Lee Scrach Perry. Lai miers viņa pīšļiem, viņš ir ģeniāls mākslinieks. Bet viņš bija dīvains cilvēks. Pirms viņš uzkāpa uz skatuves, viņa grupa jau sāka spēlēt instrumentālu ievadu. Tas viss notika vairāk nekā minūtes desmit.

Viņa prasības raiderī bija ļoti konkrētas – mikrofona vadam jābūt vismaz 75m garam.

Viņš neuzticējās radio mikrofoniem, bet savu uzstāšanos viņš sāka aizkulisēs, tāpēc vadam bija jābūt tik garam, ka tas spētu darboties no aizskatuves. Bet pirms viņš kāpa uz skatuves viņam bija savs rituāls – viņš ar parastām šķiltavām pārgāja pāri visam savam apģērbam. Apģērbs bija noklāts ar visādām piespraudēm, podziņām un visādām tādām lietiņām, spogulīšiem pie cepures. Ar šķiltavām viņš pārgāja pāri katrai piespraudei, katrai lietiņai, tad viņš noņēma vadu… iespraužamo vietu mikrofonā… pašu mikrofonu… bija sajūta, ka viņš mēģina garīgi visu attīrīt.

Nora Rieksta:

Tas bija mākslinieks ar tiešo savienojumu ar kosmosu…

Nora Rieksta: 2003. gadā sākās karš Irākā un Radio NABA bija arī vieta, kura reaģēja uz šiem pasaules notikumiem.

Kaspars Ozols: mēs iesaistījāmies ļoti emocionāli. Lielu lomu spēlēja tas dumpinieciskais, jauneklīgais protesta gars un mums likās, ka šis karš ir pilnīgi nevietā. Mēs sarīkojām ēterā maratonu, bija sabiedrībā zināmi cilvēki ierakstījuši savus vēstījumus džinglu formātā un tad man liekas teju 24 stundas bija nonstop maratons ar dziesmu spēlēšanu. Tas pretkara protests sākās šeit NABĀ.

Radio normālai mūzikai un citādākām balsīm

Nora Rieksta: Kāpēc ir svarīgai, lai tāds Radio kā Radio NABA pastāv kopējā Latvijas mediju telpā?

Kaspars Ozols: Lai cilvēkiem ir iespēja dzirdēt normālu mūziku. Šobrīd, kad ir internets, YouTube, Spotify ir mazliet citādāk, kā bija sākumā, bet Radio NABA ir burvīgs ievadītājs un jaunas  mūzikas atklājējs. Piemēram, es pats nereti izdzirdu, ko tādu, kas man iepatīkas, es ieslēdzu aplikāciju Shazam un iespējams priekš sevis esmu atklājis jaunu mākslinieku. Svarīgi, lai ir vieta, kur dzirdēt ko citādāku, lai būtu vieta, kur atklāt ko jaunu. Tāpat Radio NABA veic nozīmīgu darbu ar latviešu alternatīvās, nekomercionālās mūzikas attīstīšanu un saglabāšanu. Kā tas tika sākts darīts 2002. gadā, tā tas tiek darīts aizvien. Nekur citur nav iespējams tādā apjomā un sistemātiskumā dzirdēt latviešu alternatīvo, nekomerciālo mūziku.

Mārtiņš Šmits: Priekš manis tā nav tikai mūzika, lai gan esmu mūzikas cilvēks un mūzika man ir svarīga. Tā galvenā Radio NABA vērtība, ka tā dod balsi, tiem, kuriem ne vienmēr ir, kur izteikt savas balsis, vai kur pateikt savas domas.