Ženija Marksa Jozefam Veidemeijeram: “Nākamajā dienā mums bija jāpamet māja. Bija auksts, lietains un mākoņains. Mans vīrs meklēja mums palikšanas vietu. Kad viņš pieminēja četrus bērnus, neviens vairs nevēlējās mūs uzņemt.”

Policijas vajāšanu dēļ Marksa ģimenei 1848. gadā pārceļas uz Londonu. Nebeidzamās sadzīves grūtības jaunajā dzīvesvietā liek turpināt žēlojumus, jo nekur nepazudīs nedz naudas trūkums, nedz arī veselības likstas. Piemēram, Marksa sieva raksta Jozefam Veidemeijeram: “Nākamajā dienā mums bija jāpamet māja. Bija auksts, lietains un mākoņains. Mans vīrs meklēja mums palikšanas vietu. Kad viņš pieminēja četrus bērnus, neviens vairs nevēlējās mūs uzņemt.” Diemžēl Marksa ģimene piedzīvos arī dēla nāvi, kas vēl ilgu laiku ietekmēs vispārējo noskaņojumu viņu mājās. Rakstos arvien biežāk tiek pieminēti rēgi - ne tikai komunistiskais rēgs, kas klejo pa Eiropu, bet arī dažādi pagātnes rēgi, kas joprojām ietekmē tagadni.