Markss un Engelss kritizē mācību par gariem kā izsmejamas ilūzijas. Taču pašu dzīves realitāte, iespējams, radītu vēlme no tās izbēgt.

Turpinās žēlojumi par naudas trūkumu, saslimšanu ar gripu. Turklāt Marksa ģimenē ir pieaugums. Taču Marksa nebēdnīgās dabas dēļ, viņa mājās ir arī kāda mistērija, kas rada daudz baumas viņu oponentu vidū. Tāpēc Marksa vēstulēs ieskanas arī, piemēram, šādi žēlojumi: “Kā jūs varat iedomaties, mani apstākļi ir ļoti drūmi. Mana sieva būs satriekta, ja viss turpināsies kā līdz šim. Pastāvīgi uztraukumi, mazie ikdienas cīniņi viņu nogurdina; turklāt šeit ir manu oponentu nekrietnības - viņi nemaz nemēģina man uzbrukt pēc būtības, bet kas atriebj savu impotenci, radot aizdomas par manu pilsonisko raksturu un izplatot neaprakstāmas nekrietnības par mani.”

Marksa un Engelsa tikšanās Londonā beidzas ar “saslimšanu” un tādēļ netiek uzrakstīti vairāki pasūtītie raksti.