"Žēlojumi" atsāk skanēt radioviļņos pēc neilgām svētku brīvdienām.

1863. gads iesākas ar jautājumu, vai būs iespējams labot plaisu abu draudzībā? Nesaskaņas radās, jo Markss nespēja patiesi līdzjust Engelsam, kurš sēroja par savas mīļākās nāvi. Tiesa, Markss apzinās savu kļūdu un mēģina kaut ko darīt draudzības labā. Taču joprojām Marksa viena no centrālajām žēlojumu tēmām ir viņa slimības, kas arvien vairāk sāk apgrūtināt sadzīvi: “Es tev būtu uzrakstījis agrāk, bet kādas divpadsmit dienas man ir pilnībā aizliegts lasīt, rakstīt vai smēķēt. Man bija kaut kāds acs iekaisums kopā ar ļoti nepatīkamu iekaisumu galvas nervos. Lietas ir uzlabojušās tiktāl, ka domāju atkal pieķerties rakstīt. Starp visu šo es nodevos dažāda veida psiholoģiskām fantāzijām par to, kā varētu justies esot akls vai vājprātīgs.”

Protams, turpmākajos gados pievienosies jaunas slimības, kas arvien vairāk pārņems žēlojumus. Veselībai nepalīdz arī abu draugu dzīvesveids.