• Pirmdiena, 2019. gada 11. novembris
  • Vārda diena: Rainers, Nellija, Ojārs
  • Rīgā +5.0°C, DR vējš 0.4m/s, 761mm Hg, 83%
LSM Bērnistaba

Rīta pārraides

07:00

Mūzika

08:00

Nabarīts

10:00

Mūzika

11:00

Medus un etiķis

Humors un satīra žurnālos, kalendāros, antoloģijās

7.raidījums.

1925.g. iznāca pirmā latviešu  humoristiski satīriskās dzejas antoloģija “Jautrās mūzas”. Kopš tā laika izdotas arī vairākas latviešu satīriskā žanra – fabulu – antoloģijas. Aizsākums humoram un satīrai periodikā meklējams Pēterburgas Avīžu (1862. – 1865.) satīriskajā pielikumā “Dzirkstele”, "Zobu gals", arī almanahos “Jauni dunduri” (1875), “Dunduru pēcnākami”(1876), “Dunduru padēli” (1877), “Dundurs pats”(1878), bet 1888.g. “Mazie dunduri”, kur dzejas daļu (galvenokārt tulkotas epigrammas) bija izveidojis Rainis. 1901. – 1905.g. atjaunotajām “Pēterburgas Avīzēm” iznāca satīras pielikums “Purva mala”, kurā rosīgi darbojās Rūdolfs Blaumanis. Humoru drukāja žurnāls “Svari”, kas iznāca 1906. – 1907.g. Pēterburgā, pēc tam atjaunotā veidā Rīgā no 1920. – 1931.g. Humora un satīras sadaļa ar nosaukumu “Lietuvēns” bija arī žurnālā “Kāvi”. Redzamāko pirmskara humora un satīras žurnālu “Ho-Ho” rediģēja dzejnieks Valdis Grēviņš, kas pats publicējās ar pseidonīmu Dr. Orientacijs. Visneatkarīgākais jokdaru izdevums pirmās brīvvalsts gados bija avīze “Sikspārnis”. Kopš 1957.g. par padomju ļaužu humora izjūtu rūpējās, kā nu varēja, žurnāls “Dadzis”, gan pārsvarā prozas valodā. Humors (pārsvarā gan prozas formā) bija iecienīts arī latviešu kalendāros. Starp tiem izceļams “Zobgala kalendārs”, ko Ādolfs Alunāns laida klajā kopš 1891.g. Savu “Zobgala kalendāru” izdeva arī Edvards Treimanis (1901. – 1913.). Dāvids Zeltiņš iepriecināja lasītājus ar “Vispārīgo Zobgala kalendāru” (1901 – 1917; 1923 – 1932). Tieši ar satīrisku ievirzi izcēlās Līvu Jurkas kalendārs “Rīkstes” (1922 – 1934). Bez šiem bija arī vēl citi kalendāri, gan citi humoristiski izdevumi (īpaši 1920. – 1930.gados).

Lasīt vairāk

11:15

Mūzika

Dienas pārraides

15:00

Dienas apskats - kultūra, zinātne, izglītība un vide

Dienas apskats. “Baltic Journal of Modern Computing” publikācijas sāks indeksēt Scopus

19. oktobrī saņemta ziņa, ka pusotru gadu ilgais izvērtēšanas process ir noslēdzies un žurnāla “Baltic Journal of Modern Computing” publikācijas turpmāk indeksēs vienā no prestižākajām zinātnisko publikāciju datubāzēm – Scopus. Tādējādi jau 2020. gadā žurnāla publikācijas indeksēs abi prestižākie zinātnisko publikāciju indeksatori – Web of Science un Scopus. Jau kopš 2015. gada žurnāls ir iekļauts Emerging Sources Citation Index.
Žurnāls “Baltic Journal of Modern Computing” elektroniski iznāk ik ceturksni kopš 2013. gada un to kopīgi izdod Latvijas Universitāte, Viļņas Universitāte, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte un Vidzemes Augstskola.
Žurnālā tiek publicēti raksti par datorzinātnes, programmatūras inženierijas, informācijas tehnoloģiju, informācijas sistēmu, datoru inženierijas, datorikas didaktikas un ar to saistītām tēmām.

Lasīt vairāk

15:20

Mūzika

16:00

Zibens pa dibenu

17:00

Mūzika

Vakara pārraides

18:00

Kultūras bistro

18:30

Mūzika

19:00

Ožamais spirts

Režisors Andris Gauja

Viesos pašmāju režisors Andris Gauja. Savu karjeru sācis ar dokumentālajām filmām "Viktors" (2009) un "3000 km līdz Apsolītajai zemei" (2006), bet plašāku atzinību, kā arī vairākas balvas ieguvis pateicoties skandolozajai dokumentālajai drāmai "Ģimenes lietas" (2010). Pēc četriem gadiem Andra filmogrāfijai tika pievienota drāma "Izlaiduma gads" ar Ingu Alsiņu-Lasmani galvenajā lomā. Jāpiemin fakts, ka savām filmām Andris ir ne tikai režisors un scenārija autors, bet arī komponists. Ilglaicīgi arī muzicējis pašmāju medijroka apvienībā "Suņa stunda", kura šogad atzīmēja 15 gadu jubileju.
Šomēnes pirmizrādi piedzīvoja Andra jaunākā filma - kaisles drāma "Nekas mūs neapturēs". Stāsts par par lepniem cilvēkiem, spilgtu personību – mūzikas producentu Ralfu Dambergu (Andris Keišs), kurš sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu un mīļāko sadzīvot vienā īpašumā, kur turklāt vēl mīt viņa divpadsmitgadīgā meita. Eksperiments pārvēršas nežēlīgā cīņā katram par savām interesēm. Režisora Andra Gaujas un operatora Aleksandra Grebņeva veidotā spēlfilma "Nekas mūs neapturēs" ir Latvijā pirmā filma par mūsdienām, kuras vizuālajam spēkam mākslinieka Jurģa Krāsona vadībā tika uzbūvēti divi daudzstāvu kinopaviljoni. Viens no tiem imitēja piecstāvīgu vējdzirnavu interjeru un tika filmēts ziemas sezonā Andrejsalā, bet otrs paviljons, vasarā uzbūvēts Āraišos, kalpoja filmēšanas vajadzībām kā pilnībā iekārtota, futūristiski iespaidīga dzīvojamā māja. Kopumā Andris ar savu komandu pie filmas esot strādājuši piecus gadus.

Raidījumā klausīsimies Andra izvēlētās dziesmas, kas saistās ar viņa bērnību, pievēršanos kino un mūzikai, iedvesmas avotiem un citām tēmām.

Lasīt vairāk

20:00

Mūzika

20:30

Medus un etiķis

20:45

Mūzika

21:00

Conexao FM Brasil

22:00

Skaņu mežs

Skaņu mežs 2019 koncertieraksti: Chaines

Skaņu mežs uzsāk jaunu raidījumu ciklu, katrā izlaidumā klausītājiem ļaujot festivālu piedzīvot neklātienē. Proti, turpmāk katru otro otrdienu atskaņosim kādu no 2019. gada festivāla koncertierakstiem.

Kā pirmo piedāvājam noklausīties britu mūziķes/-a, Oram balvas laureātes/-a CHAINES (jeb Cee Haines) sniegumu festivālā.

Atgādinām, ka CHAINES uzstājās 11. oktobrī, atklājot festivāla centrālo un noslēdzošo divu dienu koncertu kopu.

 

Lasīt vairāk

23:00

Mūzika

Nakts pārraides

00:00

Mūzika