8:45 intervija ar ar Janu Saulīti – par Radio NABA raidījumu "Tu saki?".

9:00 interviju cikls, Gana Aktuāli viesis, "Erica Synths" dibinātājs Ģirts Ozoliņš

Raidījuma gaitā izskanēs arī ierastās rubrikas Zinātnes ziņas, Dienas mashup un Pasaules skaņu Effekts.

Pieslēdzies radio NABA viļņiem 8:00, katru trešdienas rītu un klausies muzikālo specvienību EFFEKTS darbībā!

Spēlētās dziesmas.

Latvijas Dēkaiņu 71.epizodes viesis ir Reinis Gailītis, dabas piedzīvojumu entuziasts un supotājs ar pieredzi.

Ierastos darbus un auksto ziemu Latvijā, Reinis nolēma iemainīt ar 2 mēnešu solo piedzīvojumā uz Bali, Austrāliju un Taizemi. Vietējās kultūras iepazīšana, dzīvošana līdzi vietējo vieglajam dzīves ritmam, pirmais sods, kā arī Ziemassvētki un Jaunais gads, esot prom no mājām.

Kas jaunieti iedvesmoja doties šadā piedzīvojumā un tieši uz šīm valstīm, kas jāņem vērā, dodoties saullēkta skūtera braucien-pārgājienā uz vietējo vulkānu Bali, un kāpēc vērts pamēģināt strādāt attālināti jaunā valstī un kultūrā, par to uzzini šajā Latvijas Dēkaiņu sarunā!

Ja Tev patīk saturs, kuru mēs radām, priecāsimies, ja uzsauksi mums kādu krūzīti kafijas šeit - buymeacoffee.com/latvijasdekaini.

Reiņa Instagram mājas.

Radio NABA ēterā turpinām uzdot jautājumu “Tu saki?”, virpinot sarunas par studijām, zināšanām un pieredzi augstskolā. Raidījuma “Tu saki?” ceturtais izlaidums būs klausāms trešdien, 31. maijā, plkst.16.00, bet pēcāk – Radio NABA raidierakstu krātuvē (podkāstos). Paralēli radio raidījumam būs skatāma arī video tiešraide Latvijas Universitātes (LU) kontā sociālajā tīklā Facebook.

“Tu saki?” ceturtajā raidījumā satiksies divas valodu speciālistes, kas vēlas apgāzt stereotipu, ka valodu studijas 21. gadsimtā “nav svarīgas”. Gluži otrādi – valodu zināšanas paplašina pasaules redzējumu un dod iespēju brīvi sadarboties ar kolēģiem visā pasaulē. 

Savu skatījumu par studijām “valodniekos” sniegs Sandija Iesalniece – LU Humanitāro zinātņu fakultātes lektore, šīs pašas fakultātes vācu filoloģijas absolvente, un Signe Viška – arī vācu filoloģijas programmas absolvente, autore un tulkotāja, kultūras un literatūras projektu organizatore un dalībniece. Signe kādu laiku bijusi arī Radio NABA literatūras raidījuma "Bron–Hīts" veidotāja un vadītāja.

Raidījuma vadmotīvs vēsta: “Tu saki, ka studentu gadi ir labākais laiks cilvēka dzīvē? Es saku, ka studiju laikā iegūtie draugi paliek uz mūžu. Zināšanas un pieredze arī. Raidījumā “Tu saki? “ par studentu dzīvi, par pirmajiem soļiem zinātnē, par priekiem un bēdām augstskolā, par cerībām un realitāti un arī par neko.”

Raidījuma viesiem sarunas raisīt palīdzēs jau zināmas Radio NABA ētera personības – Artis Ozoliņš un Rihards Blese. Viņi viesiem liks arī “pasvīst” ar negaidītiem “ātrajiem jautājumiem”, nelielām “provokācijām” par sarunas tēmām un maksimāli brīvu atmosfēru radio studijā.

Ceturtajā raidījumā “Tu saki?” valodu zinātājas runās par to, kādēļ vispār jāstudē valodas, kā mainījusies «valodu» mode gadu gaitā, proti – kas bija pieprasītākās valodas pirms 20 gadiem un tagad? Sandija un Signe lauzīs stereotipu, ka valodas studē tikai tie, kas grib būt skolotāji, atklājot cik daudzās nozarēs mūsdienās strādā valodu speciālisti. Neizpaliks arī diskusija par tehnoloģijām un valodām – vai modernās tehnoloģijas ir drauds vai draugs? Un galu galā – ja vēlies augstskolā studēt valodas – kam jāpievērš uzmanība jau vidusskolas laikā? 

“Tu saki” ir klausāms Radio NABA  ēterā vienu reizi mēnesī, ar atkārtojumiem, kā arī raidierakstos un video formātā Facebook. 

Klausies Radio NABA un pagriez pasauli!

Domājot par "tradicionālo" un "mūsdienīgo" Dziesmu svētkos, ir vērtīgi atcerēties, ka visas tradīcijas ir izdomātas. Tradīcijas mēdz mainīties laika gaitā un daļa no tām arī “atmirst”.  Trešajā “Dziesmusvētku tīklos” raidījumā piedalīsies trīs viesi, vienlaikus pārstāvot esošo, paralēlo un vēlamo Dziesmu un Deju svētku kustību – LU HZF Folkloristikas un etnoloģijas katedras profesors, etnomuzikologs, folklorētājs un komponists Valdis Muktupāvels, multinstrumentālists, komponists un 2022. gada “Citu dziesmu svētku” mākslinieciskais vadītājs Jēkabs Nīmanis un diriģents, tenors un 1993. gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta atjaunojuma iniciators 2023.gada jūlijā Rūdolfs Bacāns. Kopā ar viesiem atbildes meklēs raidījuma vadītājs Jānis Daugavietis.

Ko raidījuma viesi mainītu Dziesmu svētkos, ja viņiem būtu tāda vara? Valdis Muktupāvels atgrieztos pie svētku pirmsākumiem un “atbrīvotu” to no tā, kas nav Dziesmu svētki (kas tas ir, par to – ierakstā). Jēkabs Nīmanis, skatot Dziesmu svētkus no komponista redzes loka, uzsver, ka repertuārs ir jāatsvaidzina mērķtiecīgi, pasūtot jaundarbus. Daļa no tiem būs neveiksmīga, bet tas ir normāls process, tikai tādā veidā var nonākt pie “Saule, Pērkons, Daugava”. Dziesmu svētku lielkoncerts daudz vairāk varētu tikt izmantots par brīnišķīgu pirmatskaņojumu platformu. Rūdolfs Bacāns, piekrītot Jēkabam, turpina:”Laikmetīgā koru mūzika būtu pelnījusi skanēt katra kora izpildījumā Dziesmu svētku gadā skatē kā ceturtais skaņdarbs. Jāpievieno vienkārši ceturtais skaņdarbs.”

Par mūzikas profesionāļu interesi Dziesmu un Deju svētkos, par Dziesmu svētku “nogurumu”, par māksliniecisko līmeni, par citiem kopdziedāšanas festivāliem Latvijā un ārpus, par atgriešanos pie Dziesmu svētku pirmsākumiem, par viesu personīgajām ambīcijām Dziesmu svētku kontekstā – trešajā sarunā. 

Mūzika:

"Citu dziesmu svētku" koris un pūtēju orķestris "Rīga" - Melnā uzvalkā
Valsts Koris Latvija - Mūžam zili

2023. gada 8.-18. jūnijā Čehijas galvaspilsētas Prāgas publiskajā vidē - tirgū, mākslas galerijās un mākslas akadēmijā - norisināsies lielākais teātra arhitektūras un scenogrāfijas pasākums pasaulē - 15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle, kurā ar ekspozīcijām valstu, reģionu un studentu sadaļā piedalās arī Latvija. Šodien Radio NABA studijā viesosies mākslinieču apvienība "Grāfienes".

Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle ir lielākā skatuves mākslai veltītā starptautiskā izstāde un festivāls, kas pulcē kopā jomas profesionāļus no visas pasaules. Kopš 1967. gada tā darbojās kā apmaiņas, sadarbības tīkls un izglītības platforma, kurā, ar izstāžu, festivālu, darbnīcu, simpoziju, izglītojošu notikumu un rezidenču starpniecību, tiek apskatīti labākie scenogrāfijas darbi.

Katras iesaistītās valsts dalībniekiem, arī Latvijas pārstāvjiem, galvenais uzdevums ir piedāvāt starptautiskajai auditorijai ieskatu būtiskajos un aktuālajos scenogrāfijas procesos pēdējos četros gados.

Kopš iepriekšējās Prāgas kvadriennāles, kas norosinājās 2019. gadā, pasaule ir mainījusies. Mēs dzīvojam un radām teātri jaunā realitātē, kuru aptumšo bezprecedenta trauksme un ļaunums, apgaismo bezprecedenta kolektīvā iztēle, rīcība, solidaritāte un rūpes kā reakcija uz smago un ieilgušo turbulenci, ko radījis karš, pandēmija, klimata krīze un demokrātijas apdraudējums. Skaidrs ir tikai viens – domājot par nākotni, mums ir jāmācās iztēloties jauna, neesoša, nepazīstama pasaules kārtība. Tas ir rets, neparasts un “jēls” brīdis, kurā mākslai kā iztēles rosinātājai ir milzīga nozīme. Rets, neparasts, jēls jeb “RARE” – tāda ir arī šogad Prāgas kvadriennāles tēma, kas aicina foruma dalībniekus radīt jaunu realitāti, iesaistot kopienas, vidi, situāciju, vietu un tās garu jeb genius loci.  

Valstu un reģionu ekspozīciju Latvijas vārdā šogad Prāgā pārstāvēs skatuves mākslinieču kolektīvs “Grāfienes” (Dace Ignatova, Justīne Jasjukēviča, Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa) un kuratore Gundega Laiviņa ar darbu “Ceļā”, kas scenogrāfiju redz nevis kā objektu, telpu-fikciju vai teātra institūciju apkalpojošu praksi, bet gan kā nerimstošu procesu, kas veido un veidojas īpašās attiecībās ar vietu, laiku un kopienām. Kvadriennāles izstādes atklāšanas vakarā, 7. jūnijā, “Grāfienes” pametīs savu darbnīcu Rīgā, lai kopā ar dramaturgu Kirilu Ēci, operatoru Dāvidu Smiltiņu ar auto dotos ceļā uz Prāgu.
Katru ceļojuma dienu viņas radīs jaunu teātra telpu, vides scenogrāfiju vai performatīvu intervenci,
kas pētīs māksliniecēm būtiskus teātra principus un reaģēs uz ainavu, laikapstākļiem, ceļā satiktajām cilvēku un necilvēkveidīgu būtņu kopienām. Šis ceļojums meklēs atbildi uz fundamentālu jautājumu, kas nodarbina teātra māksliniekus ikvienā pasaules malā – kāda šodien ir teātra jēga un uzdevums? Kādā teātra telpā var piedzimt šī jaunā jēga?

Prāgā apmeklētāji katru dienu varēs sekot līdzi mākslinieču ceļojuma tiešraidei Latvijas stendā izvietotos ekrānos, līdzīgi kā realitātes šovos, pamazām nodibinot attālinātu, taču zinātkāres un empātijas pilnu saikni ar jaunajām māksliniecēm. Kvadriennāles noslēguma dienā “Grāfienes” ieradīsies stendā, lai piedāvātu šī ceļojuma-izrādes epilogu, kura saturu un estētiku tieši ietekmēs ceļā piedzīvotais.

Latvijas scenogrāfijas studentu ekspozīciju “Jaunā Pasaule” veidos Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) scenogrāfijas nodaļas studenti kopā ar saviem pasniedzējiem un šīs ekspozīcijas kuratoriem - Moniku Pormali, Viktoru Jansonu, Reini Suhanovu un Mārtiņu Kalseri. Ekspozīcija veidota kā veltījums akadēmijas pasniedzējam un meistaram Andrim Freibergam, kura skola Starptautiskā teātra vidē ir iemantojusi atpazīstamību, pateicoties tieši dalībai Prāgas kvadriennāles izstādēs. 2017. gadā Prāgas kvadriennāle meistaram piešķīrusi pirmo Scenogrāfijas skolotāja balvu. Izstādes vizuālais koncepts veido saskares punktu starp tradīciju un skatu nākotnē. Tādēļ telpiskā, fiziskā struktūra piedāvā vērties debesīs caur hipertrofētām skatuves kastēm, bet izstādes daļa, kas realizēta papildinātās realitātes vidē, iepazīstina ar studentu darbiem “mākonī” – virtuālajā telpā. Stāstos, ar kuriem strādā LMA studenti, varoņi meklē katrs savu patiesību. Par pamatu tika izraudzīts meklētāja tēls latviešu rakstnieka Sudrabu Edžus stāstā "Dullais Dauka" - mazs puika jūras krastā. Viņš vēlas zināt, kas atrodas aiz līnijas, kur debesis satiekas ar jūru. Neapmierināts ar pieaugušo atbildēm, viņš dodas meklēt patiesību telpā – pretī horizonta līnijai.

Latvijas dalību Prāgas kvadriennālē nodrošina Latvijas Jaunā teātra institūts un Latvijas Mākslas akadēmija, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, transporta un loģistikas uzņēmuma SIA “Airos” atbalstam.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LCCA) maija beigās atklāja izstādi “Kā es jūtos pēdējā laikā”, kurā par psihiskās veselības tēmu domā laikmetīgās mākslas autori - gan par savu vai tuvinieku slimības pieredzi un profilaksi, gan pētot sabiedrības aizspriedumus un tēmas stigmatizāciju. Izstāde un tās pavadošā programma notiks Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (MVM). Šovakar Radio NABA studijā viesosies izstādes kuratore Laura Brokāne un mākslinieces Ieva Vīksne un Līga Spunde.

Ģeopolitiskā spriedze, klimata trauksme, pandēmijas radītā nošķirtība un pastiprinātā tehnoloģiju lietošana atstājusi ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību. Kopš pandēmijas laika šī tēma publiskajā telpā kļuvusi arvien aktuālāka, taču joprojām valda arī daudz aizspriedumu, aizdomu un nosodījuma. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un mazinātu aizspriedumus par šo tēmu, izstāde pievēršas dažādiem psihiskās veselības skatpunktiem - personīgai cīņai ar depresiju, pārdzīvojumam, pieredzot tuvinieka zaudējumu, pašpalīdzības tehnikām un profilaksei, kā arī stereotipu atsegšanai.

Izstādē piedalās mākslinieki Anda Lāce, Līga Spunde, Reinis Hofmanis, Anna Salmane, Andris Kaļiņins, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Rasa Jansone, Ieva Vīksne, Zane Tuča, Ernests Vilsons un Sanita Tauriņa.

Programmā:

01. THE FUTURE - Blank Clocks / 1976
02. THE ID - Julia's Song / 1977
03. SPK - Contact / 1979
04. A CERTAIN RATIO - All Night Party / 1979
05. TUXEDOMOON - No Tears / 1978
06. ROBERT RENTAL - Day Breaks, Night Heals / 1979
07. CRASH COURSE IN SCIENCE - Mechanical Breakdown / 1979
08. DARK DAY - Hands In the Dark / 1979
09. ULTRAVOX - Dislocation / 1978
10. VICE VERSA - Riot Squad / 1979
11. THE NORMAL - Television Overdose / 1978
12. KRAFTWERK - Antenna / 1975
13. JOY DIVISION - Insight / 1979
14. YELLO - I.T. Splash / 1979
15. O.M.D. - Bunker Soldiers / 1979
16. AVIADOR DRO - Electroshock / 1979
17. MODERN EON - Special Patrol / 1979
18. THE HUMAN LEAGUE - Morale / 1979

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Industrial/Post Punk/Experimental/New Wave/Minimal Synth
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
...Tūkstošiem grāmatu, kuras neviens nekad neatšķirs. Lampas, kuras nekad nedos gaismu, aizlieguma zīme. Kam tā vairs aizliegs savu aizliedzamo. Trolejbuss, sastindzis strīdā ar taksometru, un neviens no tiem nepadosies, neatkāpsies, bet stāvēs līdz pilnīgam sairumam. Pārvertušies sarūsējušos rāmjos...
(Egīls Ermansons "Cilvēks Ar Bērnu Ratiņiem")