Populārzinātniskā žurnāla par astronomiju “Zvaigžņotā Debess” galvenais redaktors @astrovilks un Raitis Misa par jaunāko numuru – 2024. gada Pavasaris (263).

Saruna ar Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla “2ANNAS” dibinātāju, direktoru Viesturu Graždanoviču un programmas direktori Laimu Graždanoviču.

Sazvanīšanās ar Sanitu, lai noskaidrotu par sestdienas raidījumu "Nezāle".

Piezīmes kladē:
Mūsdienu urbānā vārdnīca: Krašs/crush – iemīlotais, iemīļotā, simpātija, aizraušanās - cilvēks, pret kuru izjūt simpātijas. Bieži vien šīs jūtas personai netiek atklātas.
Klikbeits: Talantīgs latviešu ģitārists Kaspars TV šovā pārsteidz citus, atbildot, cik daudz.
Igaunijas komercbankas rīkotā akcijā kāds klients atnesis noguldīt bankā 12 900 eiro monētās.
Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

Skaņdarbi:
Radiatoru Remonts - Ikariem
Blazer Jacket - Nuclear Dust
Folkvakars - Skaista mana tēva sēta
Phoobija - Melnbaltais kino
Mango – Neighborhood
Normund Rutkis - Ceriņi
Inokentijs Mārpls - Tu man te
KODEK - SKWUGG 4444 LAIFF
Waterflower - Not Your Dream
Saeimas 24.03.2021.sēdes aktualitāte
Norvēģijas bērnu dziesma Būsim draugi
Tehnikums - Lēnā deja
Okilly Dokilly - White wine spritzer
Fever Ray - Even it out

Šajā episodē, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki, Dr. hist. Edvīns Evarts un Dr. hist. Gints Apals izskaidros Latvijas Centrālās padomes izveidošanos.

Latvija kā administratīvs veidojums pastāvēja arī okupācijas apstākļos. Komunistu varā Latvija bija padomju sociālistiskā republika – būtībā viens no Padomju Savienības apgabaliem ar ļoti ierobežotu autonomiju. Nacistu okupācijas apstākļos - viens no Ostlandes ģenerālapgabaliem. Daļa latviešu politiķu, virsnieku un ierēdņu tiecās panākt Latvijas statusa paaugstināšanu nacistu “Jaunās Eiropas” ietvaros, virzoties uz protektorāta vai satelītvalsts statusu. Taču šie centieni bija tālu no brīvas, suverēnas un demokrātiskas Latvijas Republikas idejas.

Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Pavisam nesen iznākušais, bet jau pēc pirmās noklausīšanās reizes par iekļaušanu visu laiku ievērojamāko latviešu albumu izlasē mani pārliecinājušais Aptiekas Bēru Ansamblis debijas ieraksts "Tunku Cincis".

Kopš Ilga Reizniece izdomāja vārdu "postfolklora", ar to domājot folka iedvesmotu oriģinālmūziku (vismaz daļēji), pie mums Ilgi paraugam kopš astoņdesmitajiem gadiem sekojuši daudzi - rodas arvien jaunas grupas, mainoties paaudzēm, un, ja sākotnēji vieni no tie paši dalībnieki spēlēja un dziedāja vairākās apvienībās, tad tagad jau mūsu vēsturisko mantojumu mīlošo cilvēku ir tik daudz, ka pietiek visiem.

Kaut kāda, droši vien ziemeļnieciskā kautrīguma dēļ, kopš Edgara Liepiņa un Mārtiņa Brauna sadarbības augļiem astoņdesmitajos gados bija atstāta novārtā latvju dainu nerātnā daļa. Pēc Juris Kaukulis pievēršanās mūsdienu tautas mūzikas rakstīšanai un spēlēšanai liku lielas cerības uz viņa grupas Dzelzs Vilks savulaik piekoptās rokenrola bohēmas satikšanos ar kaut ko nerātnāku no sendienām, bet nekas daudz tiešāks par maigi poētisko "Jāņu naktī meitiņ sargi savu puķu vainadziņ'" nesekoja. Un te pēkšņi kā no gaisa nokrīt "Aptiekas Bēru Ansamblis", kuru dziesmas ieblieza kā ar vāli pa galvu un muguru - visus tur dzirdētos vārdus un frāzes labāk pat neuzskaitīšu. Laikam arī manī ir tā ziemeļnieciskā kautrība vai arī neesmu pārliecināts, ka izdarīšu to ar tādu pašu aizrautību un asprātību, kā šīs latviešu rupjības pasniedz šis ansamblis.

Liels pluss ir arī prasmīgi aranžējumi - divi akordeoni, basģitāra, bungas, ģitāra un divas jaudīgas balsis. Noteikti jāņem vērā arī Lomika darbs, šo albumu ierakstot, un dziļākas saknes - grupas solistes Irbes Šmites mamma ir viena no lielākajām latviešu folkloras pētniecēm un kopējām, kas savulaik dziedājusi arī šī teksta sākumā minētajos "Iļģos".

Ja mums bija vajadzīgas mūsdienu nerātnās dainas, kurās pieminēts ne vien miestiņš un šņabītis, bet arī proseko, koka un visādas citas tikai mūsdienu latvietim pazīstamas substances un dvēseles stāvokļi, tad te tās ir. Pieņemt tās vai nē - tā jau katra paša darīšana. Man patīk. Kā trāpīgi kādā no savām dziesmām blūzīgākā manierē pauž Jūdas Graši, "no lielas gudrības var iedirst biksēs".

Kā mainās kolektīvie naratīvi par nacionālo identitāti un vēsturi, un kā to ietekmē teātr'ī un kino redzētais? Matīss Gricmanis ir Dailes teātra vadošais dramaturgs, filmu un teātra izrāžu scenārija autors, tai skaitā “Būt nacionālistam” (Dirty Deal Teatro, 2017), kas balstīta viņa personiskajā pieredzē, kā arī “Kur pazuda valsts” (Dailes teātris, 2023) par Kārļa Ulmaņa lomu Latvijas okupācijā.

Raidijumā runājam par Matīsa pieredzi, strādājot ar bieži neērtām vēsturiskām un sociālām tēmām, ka arī teātra lomu sabiedrības domas veidošanā, diskusiju raisīšanā un vēstures versiju šķetināšanā. Pieskaramies un kritiski izvērtējam arī nacionālisma lomu kultūrpolitikā un šībrīža politiskajā situācijā.

Nesteidzīga pavasarīga mūzika no elektronikas meistariem Phase[Ø], onato Dozzy, Leon Vynehall, Recondite, Four Tet un citiem.

Programmā:

01 Ø - Otava
02 Lights & Motion - Home
03 STL - Disconnected
04 Francis Harris - Blues News
05 Donato Dozzy & Nuel - Aqua 5
06 Leon Vynehall - Christ Air
07 John Lemke - Ivory Nights
08 Amirali - Missing
09 Recondite - Still
10 Four Tet - Parallel Jalebi
11 Ta-ku - I Miss You
12 Ocoeur - Resonance
13 Graze - Oath
14 Max Cooper - Empyrean
15 Phaeleh - Distraction
16 Aphex Twin - Tha
17 Pezzner - I Forgot
18 Esoniq Negorod - Sommer Morgen (Villa Camellia 66 Remix)
19 Vermont - Ubersprung
20 A Sagittariun - Crystallization
21 Secede - Leraine