Veicot rūpīgus novērojumus, var secināt, ka izsalkušos studentus var iedalīt vairākās kategorijās. Vienus ceļš aizved līdz “Mārtiņa beķerejai” vai tuvējam “Pakistānas kebabam”, apklusinot vēdera gaudas ar cīsiņu mīklā vai doner plati. Citi ikdienas skrējienā spītīgi ignorē nepieciešamību uzņemt ēdienu, pārtiekot no kafijas un vāras cerības neiedzīvoties kuņģa čūlā. Pašpārvaldes biedri un aktīvisti SP telpā krūzītēs briedina roltonus vai mikroviļņu krāsnī silda no mājām paņemto plovu. Un, protams, ir arī tie studenti, kas bauda pusdienu piedāvājumu un citas gastronomiskās izvirtības savu fakultāšu Daily restorānos, kur nereti var īsināt rindā pavadīto laiku, lasot izdomas bagātus ēdienu nosaukumu tulkojumus angļu valodā.

Mūsdienu studenta iespēju spektrs ir plašs, bet kāds tas bija pirms teju vai 100 gadiem? Šis Rīgas stāsts turpinās tēmu bloku par Latvijas Universitātes vēsturi un šodien iepazīstinās ar attālo Daily priekšteci, agrāko studentu pusdienošanas un daudzu svarīgu notikumu epicentru – ar Studentu virtuvi.

Studentu virtuve savu darbību uzsāka 1920. gada 1. augustā pie Sieviešu palīdzības korpusa, kas bija arī virtuves faktiskais vadītājs. Darbības uzsākšanai piešķīra 200 Latus, par kuriem arī iegādājās pirmos Virtuves atvēršanai nepieciešamos produktus. Tos iegādājās no Sieviešu korpusa noliktavas, kur cenas bija 4-5 reizes mazākas nekā brīvajā tirdzniecībā. Sākotnējā Studentu virtuves atrašanās vieta bija Akas iela 10. Pirms tam šeit bija pastāvējis tā dēvētais “Amerikas ķēķis”, kurš, noslēdzot savu darbību, daļu no sadzīves tehnikas atstāja turpat, tā pēcāk noderēja Studentu virtuvei. Veiksmīgai uzņēmuma uzturēšanai bija nepieciešams liels apgrozījums, kas sākumā bija grūti sasniedzams. Studentu virtuves pirmajā darbības mēnesī tika izsniegtas 1456 porcijas (tādu pašu porciju skaitu 10 gadus vēlāk izsniedza vienā dienā). Ar to nepietika, lai uzturētu Virtuves darbību, tomēr vadība nepadevās. Sākot ar otro mēnesi, Virtuvi ļāva apmeklēt ne tikai studentiem, bet arī privātpersonām – tādējādi izsniegto porciju skaits palielinājās par pusi.

1921. gadā Virtuvi savā paspārnē pārņēma Latvijas Universitātes Studentu padome, kurā tika izveidota arī speciāla Studentu virtuves komisija. Gadu vēlāk Studentu virtuvi no Akas ielas 10 pārcēla uz Tērbatas ielu 15, kur tika iekārtotas jau krietni modernākas telpas. Arī ieņēmumi bija dubultojušies, un, sākot ar 1923. gadu varēja realizēt Studentu virtuves sākotnējo ideju – atbalstīt trūcīgos studentus. Minētā gada pavasarī 84 studentiem tika izsniegtas pusdienas par pazeminātu maksu. Paralēli tika palielinātas virtuves darbinieku algas, kas Virtuves darbības sākumā bijušas ārkārtīgi zemas.

Apmeklētāju skaits turpināja augt, rindas bieži stiepās līdz pat ielai. Drīz arī telpās Tērbatas ielā kļuva par šauru, un 1927. gada 1. jūlijā Studentu virtuve pārvācās uz Lielo Vērmanes dārza paviljonu. Līdz ar popularitātes pieaugšanu, Studentu virtuve vēl kvēlāk centās sekot savam nospraustajam mērķim sagādāt studentiem labas un lētas maltītes. Tagad trūcīgajiem studentiem ne tikai piemēroja atlaides, bet arī piešķīra brīvpusdienas.

Studentu virtuve neapstrīdami bija kļuvusi par iemīļotu pusdienošanas un sanākšanu vietu, un šādai veiksmīgai biznesa augšupejai netrūka nelabvēļu. LU Studentu padomes Virtuves komisijas priekšsēdētājs 1930. gadā uzrunāja studējošos un dedzīgi mudināja aizdomāties un gādāt par iestādes reputāciju: “Studentu virtuve dienu no dienas kļūst plašāka, kādēļ arī paliek par bīstamu konkurentu līdzīgiem uzņēmumiem. Tādēļ arī izskaidrojams, ka ir cilvēki, kuri pieliek visas pūles, lai kaitētu virtuves labajiem iespaidiem un apturētu tās progresu. Visiem studentiem tas ir jāņem vērā un jāskatās uz saviem uzņēmumiem kā uz sava paša personīgo mantu un īpašumu, jo viņu pastāvēšana un zelšana ir arī mūsu gods.”[1]

Kaut arī Studentu virtuve dibināta augustā, tās dzimšanas dienas vienmēr tika svinētas oktobrī. Ar īpašu vērienu tika atzīmēta Studentu virtuves 15. jubileja – svinībās piedalījās toreizējais rektors Jūlijs Auškāps, prorektors Fricis Gulbis, LU Studentu padomes Valdes un Studentu virtuves komitejas pārstāvji, kā arī citi studenti un Virtuves darbinieki. Neiztika bez apsveikuma vārdiem, dziesmām un dejām, kā arī interesantu faktu celšanas gaismā. Piemēram: “Caurmērā dienā Studentu virtuves viesi apēd divas cūkas, vienu vērsi, pusotru jēru, 20 kilogramus desiņu, 80 kukuļu maizes. Ja 15 gados apēstās desas savirknētu vienu pie otras, rastos 324 kilometrus gara virkne. Ja vienā dienā būtu jāsagādā labība visai 15 gadu laikā apēstajai maizei, būtu jānopļauj 2160 pūrvietas rudzu.”[2]

1935. gadā Studentu virtuve algoja 65 darbiniekus. Dienā izsniegto porciju rekordskaits esot bijis 10 000. Ļaudis esot jokojuši, ka Studentu virtuve trīs dienās varētu pabarot visu Jelgavas pilsētu. Turpretī Virtuves nodaļā augstskolas “vecajā” ēkā, Raiņa bulvārī, strādāja 8 cilvēki, un tur dienā izsniedza aptuveni 500 porcijas.

Līdz ar telpu paplašināšanos un personāla pieaugumu vajadzēja prātot par ienākumu palielināšanu, lai nodrošinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Studentu virtuves komisija pieņēma lēmumu ierīkot atsevišķu nodalījumu, kur pusdienas un vakariņas pasniedza tā dēvētajai “privātpublikai”. Tāpat par papildu ienākumiem gādāja sarīkojums “Five o’clock tea”, kas norisinājās ik nedēļas nogali. Šis svētdienu pēcpusdienu pasākums, kas ilga līdz pat pusnaktij, pulcēja jauniešus pie glīti klātiem galdiem un uz mirdzošas deju grīdas. Savās “Five o’clock tea” atmiņās 1964. gadā dalījies Arnolds Šmits:

“(…) gribējās laiku pagriezt atpakaļ par apmēram 30 gadiem, un atcerēties Latvijas neatkarības laimīgos gadus, kad daudzi tagadējie vecīši vēl bija jauni. Toreiz LU Studentu virtuvē Vērmanes dārzā Rīgā katru svētdienu notika pēcpusdienas tēja ar deju, un jaunieši šos sarīkojumus pilnīgi “šturmēja”. Tās bija brīnišķīgas pēcpusdienas, kad dažu stundu padejošanai un tējas vai kafijas padzeršanai tīkamām pārrunām labi organizētos sarīkojumos lieliskā atmosfērā satikās liels skaits jauniešu. Toreiz likās, ka svētdienas pēcpusdienu citādi pavadīt nemaz negribētos.”[3]

Studentu virtuvē norisinājās arī lērums citu pasākumu – sākot ar Ziemas saulgriežu svinībām un beidzot ar pirmo Baltijas valstu šaha olimpiādi.

Jau 1937. gadā Rīgas pilsētas vadība sprieda par Vērmanes dārza pārbūvi, līdz ar to arī Studentu virtuves ēkas nojaukšanu. 1938. gadā Raiņa bulvārī 11 tika atklāta jaunā Studentu virtuve – šoreiz tiešām tikai studentiem. Tajā vienlaicīgi varēja pusdienot 180 cilvēki. Studentu virtuves vārds dažādos izdevumos periodiski sastopams līdz pat 1946. gadam, tomēr līdz ar aiziešanu no Vērmanes dārza, zuda īpašā Studentu virtuves noskaņa. Tagad tā tiešām bija tikai vieta, kur izdevīgi paēst, protams, joprojām sekojot nospraustajam mērķim izsniegt brīvpusdienas trūcīgajiem studentiem.

Mūsdienās Latvijas Universitātē netiek piedāvātas brīvpusdienas, bet decembrī tiks ievēlēta jaunā LU Studentu padomes Valde, un, kas to lai zina, varbūt Studentu virtuves komisijai un “five o’ clock tea” svētdienām kādreiz būs lemta atdzimšana.

Šī Rīgas stāsta noslēgumā – dzejolis “Dvēseliski pārdzīvojumi studentu virtuvē”, kas 1922. gadā publicēts Latvijas Universitātes preses izdevumā “Students”.

„Mūžīgi mainošās dzīvības plūsma,
Sadegot atomam skaitās kā gars;
Ķīmiska formula visa šī jūsma!”
Smejas aiz galda ķīmiķu bars.
,,Aklas tās dvēseles, noliedz kas garu,”
Filozofs astē nodomā kluss:
„Tiešām vai nejūt tie bezvārda varu,
Sajust ko spēja Džordano un Huss?”
Inženiers celdamies: L'homme est maschine,
Saka un čekus tas iepirkties steidz.
Vēsturnieks domīgais brillēs sev smīn;
,.Kultūra psihisku īpatni sveic!”
Galdiņam pāri jurists uz dāmu
Pensneja[4] smaidošā fokusu viež;
Teologs blakus tai noliedz islāmu,
Kaist kā Otello un jūtami cieš.
Mediķis saņēmis rociņu košo
Tausta pēc pulsa un slimības zil';
Nosarkstam dāmu redz studējošo
Klasiskās valodās vārdiņu ,.mīl" . . .
Tālāk un vienmēr bez sava gala
Darbojas kontaktā mēle un zobs.
Virumu virtuve (meta un fizika)
Bezprāts vai teleoloģija, malds?
Izgaisti garaiņos doma tu īdzīga.
Dzīve ir laba, ja ķīselis salds!”[5]

Paldies Misiņa bibliotēkai par fotogrāfiju kopijām un atsaucību, ejot pa pēdām Studentu virtuves vēsturei.

Izmantotie avoti

Studentu virtuve. Pārskats par darbību 1920.-1930. g.: Students, Nr. 170. (27.10.1930). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_stud1930n170|article:DIVL133|issueType:P

Vēstule Laikam no Austrālijas: Laiks, Nr. 68 (22.08.1964). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_xlak1964n068|article:DIVL504|query:studentu%20virtuv%C4%93|issueType:P

Kur viesi apēd 2 cūkas un 1 vērsi dienā: Rīts, Nr. 270 (1.10.1935). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_rits1935n270|article:DIVL496|query:15%20gadi%20studentu%20virtuves%20Virtuve%20gada%20gadiem%20studentu%20virtuves|issueType:P

Dvēseliski pārdzīvojumi studentu virtuvē: Students, Nr. 11 (29.11.1922). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_stud1922n11|article:DIVL207|query:studentu%20virtuv%C4%93|issueType:P

Atklāta jaunā studentu virtuve: Brīvā zeme, Nr. 252 (05.11.1938). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_brze1938n252|article:DIVL855|query:studentu%20virtuve%20studentu%20virtuves%20Virtuves|issueType:P

Studentu virtuves 15 gadi: Studenta dzīve, Nr. 45 (08.10.1935). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_stdz1935n45|article:DIVL222|issueType:P

Vērmanes dārzā cels modernu restorānu: Rīts, Nr. 67 (08.03.1937). Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_rits1937n67|article:DIVL607|query:studentu%20virtuve%20studentu%20virtuves|issueType:P

[1] Studentu virtuve. Pārskats par darbību 1920.-1930. g.: Students, Nr. 170

[2] Kur viesi apēd 2 cūkas un 1 vērsi dienā: Rīts, Nr. 270

[3] Vēstule laikam no Austrālijas: Laiks, Nr. 68

[4] Pensnejs – brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu

[5] Dvēseliski pārdzīvojumi studentu virtuvē: Students, Nr. 11

Tekstu sagatavoja Signe Viška, raidījuma "Bron-Hīts" vadītāja.

Ierunāja Kaspars Eglītis.

Mūzika:

Juris Simanovičs - Dzīvildze
Stūrī Zēvele - Outro