Ja  “Rīgas stāsti” taptu gandrīz simts gadus atpakaļ, kā cilvēki par tiem uzzinātu? Dzirdēt viņi tos nedzirdētu, jo radio pirmsākumi Latvijā meklējami 1925. gadā, kad tā džingls vēl bija “Rīga dimd”.  Raidlaiks bija divas stundas dienā, pirmo stundu atvēlot ziņām, otro – mūzikai.[1] Tobrīd diez vai kāds sapņoja par universitātes radio, nemaz nerunājot par tematiskām raidījumu un rakstu sērijām, kurām atvēlēta atsevišķa sadaļa iekš lsm.lv. Ja ziņas neceļoja no mutes mutē, tad karstākos jaunumus uzzināja no galvenā medija – drukātās preses.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas nozīmīgākie periodikas izdevumi bija partiju avīzes “Sociāldemokrāts”, “Brīvā zeme” un “Latvis”, bezpartejiskās avīzes “Jaunākās Ziņas” un “Pēdējā Brīdī”, oficiālie laikraksti “Valdības Vēstnesis” un “Latvijas Kareivis”, kā arī vairākas mazākumtautību avīzes – “Сегодня” krievu valodā, “Rigasche Rundchau” vācu valodā un “Frimorgn” jidišā.[2] Latvijas Universitātes preses izdevumi šim raibajam periodikas pulkam pievienojās 1922. gadā, ziņojot par aktuālo un būtisko augstskolas norisēs un studentu dzīvēs.

Laikraksti “Students” un “Studentu Domas”

Laikraksta “Students” otrais numurs iznāca 1922. gada 28. septembrī, Latvijas Universitātes trešajā dibināšanas gadadienā. Attiecīgi lielāko daļu izdevuma satura veidoja apsveikumi, kurus varētu raksturot kā pacilātus. Par LU raksta kā  par “kara laikā audzēto kociņu, kas nu izaudzis par lielu koku, kuram noņemtas visas stutes”[3]. Studente, vārdā Smaida, universitātei veltījusi veselu sleju, kurā nav skopojusies ar tēlainiem salīdzinājumiem: “Es sveicu Tevi, Tu mierīgais, nopietnais, liesmās degošais nams! Kad smagās durvis es lēni veru, man šķiet, ka svētā templī es eju, lai lūgšanu teiktu visaugstākam spēkam. (…) Es sveicu Tevi, Tu augstskola skaistā, Tu Latvijas degošā sirds!”[4] Blakus šādiem apgarotajiem suminājumu tekstiem vietu atrada arī akciju sabiedrības “Valters un Rapa” nupat iznākušo grāmatu piedāvājums, kā arī atskats uz Studentu padomes pēdējo sēdi, kurā komentēta nesen izveidotās Studentu virtuves darbība un tās pusdienu bezgaršība.[5]

Laikraksts “Students” iznāca katru trešdienu, un tā apjoms sasniedza četras līdz sešas, vēlāk – astoņas līdz desmit, īpašos gadījumos pat četrpadsmit lapas. Publicēja ne tikai Studentu padomes aktualitātes, bet arī studējošo refleksijas par konkrētām tēmām, sākot ar vispārīgām pārdomām par ekskursijām uz ārzemēm un beidzot ar atskatiem uz dažādām lekcijām un priekšlasījumiem. Katrā numurā bija atrodami arī vismaz pāris dzejoļu, kas visbiežāk bija liriski sacījumi par konkrēto gadalaiku vai mīlas rindas, kas publicētas ar pseidonīmu.

Interesantā kārtā gandrīz vai katrā “Studentā” tika popularizēti arī dažādi papirosi. Viens no reklāmas tekstiem: “Smēķējat LORD dienu – divas, bet – ja nu LORD izrādīsies labāks (tas viegli notiek) par Jūsu veco pierasto? Patiks LORD papiross – paliekat pie viņa, atmetat veco. Papiross nav sieva.”

Turpretī diezgan skarbi tiek kritizēts alkohola patēriņš studējošo vidū, kāda sašutusi studente rakstīja: “Cilvēki ir notrulināti tādā mērā, ka tie vairs nejūt alkohola posta. Alkohols un students – tālu ir šie vārdi viens no otra savu jēdzienu būtībā, bet tagadnes dzīvē viņi stāv viens otram ļoti tuvu.” Apjomīgais raksts publicēts ar redakcijas komentāru: “Lietas apstākļi patiesībā nav tik ļauni, kā tas attēlots autores rakstiņā.”[6]

Tikai divus mēnešus pēc pirmā “Studenta” numura sāka iznākt laikraksts “Studentu Domas”. Saturiski šie abi izdevumi bija līdzīgi un brīžiem pat pārklājās. Iespējams tieši šī iemesla dēļ “Studentu Domas” pārtrauca izdot jau gadu pēc tā parādīšanās drukātajā presē. Turpretī “Studentu” izdeva līdz pat 1940. gadam.

Laikraksti “Studentu Dzīve” un “Padomju Students”

1929. gadā septembrī, sagaidot LU desmitgadi, sāka izdot jaunu laikrakstu “Studentu Dzīve”. Kā pirmā numura slejā stāstīja redkolēģija: ““Studentu Dzīve” grib paust veselīgas, reformētas dzīves domu, noteikti protestējot pret kaitīgām parādībām studentu starpā, kas mazina studentu darba sparu un notrulina tos pret augstākiem centieniem. “Studentu Dzīve” grib būt arī draugs un palīgs studentiem viņu tiešā darbā, palīdzēt tiem atrast savu īsto ceļu.”[7] Katrs nākamais numurs apliecināja šīs nostājas patiesumu – arvien biežāk bija lasāmi tādi virsraksti kā “Alkohols un studentu organizācijas”, “Atturības nodaļa” un “Studentu organizācijas nedrīkst veicināt žūpību”[8].

“Studentu Dzīve” bija mēnešraksts, tādēļ tas lielākoties sastāvēja no atskatiem, informatīvām slejām par Studentu padomi, dažādiem pulciņiem, svētkiem, pārdomām par studenta lomu sabiedrībā, kā arī latviskuma un nacionālās piederības apzināšanos. Liriskas atkāpes, karikatūras un slavas dziesmas papirosiem tika atstātas citu izdevumu, piemēram, laikraksta “Students” pārziņā.

1940. gadā regulāra studentu drukātās preses izdošana tika pārtraukta līdz pat 1946. gada 8. janvārim, kad iznāca pirmais “Padomju Studenta” numurs. Tas tika izdots vismaz divreiz mēnesī. Līdzīgi kā “Studentu Dzīve”, arī “Padomju Students” par savu mērķi nosprauda “audzināt un organizēt” studentu auditoriju.[9] Avīzes iznākšanas laikā vajadzēja rēķināties ar cenzūru, tomēr redakcija iespēju robežās centās paust un aizstāvēt studentu intereses. Varētu teikt, ka “Padomju Students” apvienoja savu priekšteču “Studenta” un “Studentu Dzīves” tēmu blokus – blakus pašsaprotamajam, tas ir, augstskolas aktualitātēm un ikdienas norisēm, īpaša nozīme tika piešķirta arī studējošo daiļdarbu publikācijām. Pirmajos gados starp rakstiem bija vērojami dzejas iespraudumi, katrā numurā vismaz pa četriem, pieciem. Vēlāk, 1956. gadā, “Padomju Students” piedāvāja arī speciālu literatūras lappusi. Par tās saturu rūpējās latviešu literatūras un folkloras katedras daiļrades pulciņš, kas līdz šim bija izdevis žurnālu “Mūsu Vārds”, kuru pavairoja mašīnrakstā. Literatūras lappuse “Padomju Studentā” jaunajiem rakstniekiem nodrošināja plašāku lasītāju loku. Bija vēlams nodrukāt vēl līdz šim nepublicētus oriģināldarbus, kā arī piesaistīt rakstītājus arī no citām fakultātēm, “nesagrābjot monopoltiesības, jo ne tikai vēstures-filoloģijas fakultātē bija studenti, kurus interesēja literārā daiļrade”[10].

“Padomju Studentā” publicēja gan stāstus, gan feļetonus, gan dzeju. Vienas no pirmajām Ojāra Vācieša publikācijām bija tieši šajā avīzē. Vācietis (kuram, starp citu, šodien ir dzimšanas diena) bija arī aktīvs daiļrades pulciņa dalībnieks. Vietām bija izteikti jūtama pastāvošās varas ietekme, piemēram, viņa pirmajā publicētajā dzejolī “Gadu stafetes mijā”, kura pēdējais pantiņš skan šādi:

“Šonakt pār sniega klātām druvām
Tālāk tiem saredz skats:
Komunismam ved soli tuvāk
Tikko iesāktais gads.”[11]

Tomēr slavas dziesmas Kremlim daiļrades sadaļā nebija tik bieža parādība, kā varētu domāt, pārsvarā varēja lasīt mīlas liriku. Šodien ļoti labi pazīstamais Vācieša dzejolis “Meitenei no manas klases” arīdzan bijis nodrukāts “Padomju Studentā”[12] – blakus neskaitāmām citām dzejoļu un dzejas kopu publikācijām. 1956. gadā avīze apsveica Vācieti, tolaik vēstures-filoloģijas fakultātes ceturtā kursa studentu, ar savu pirmo dzejas krājumu “Tālu ceļu vēji”[13].

Bieži tika rakstīts arī par dzīvi studentu kopmītnēs. Piemēram, Pēteris Zeile 1952. gada publicētajā stāstā “Kopmītnē” rakstīja par attiecību sarežģījumiem starp jaunieti Robertu un studenti Birutu, kura vēl nevēlējās sākt kopdzīvi ātrāk par vasaras mēnešiem, jo “pēc Jaungada jāmācās politekonomija ar meitenēm kopā, jāorganizē lasītāju konference februārī”[14], marts arī nekam nederēja, tāpēc ierosināja nogaidīt līdz vasarai.

Kopmītnes izpelnījās arī cita rakstura tekstus, kas varētu šķist saistoši mūsdienu LU dienesta viesnīcas iemītniekiem. Ja šobrīd daudz tiek diskutēts par prusaku problēmām, tad 1956. gadā studentiem kompāniju sastādīja žurkas. Reportāža no kopmītnēm Padomju (šobrīd Zigfrīda Annas Meirovica) bulvārī 10 vēstīja: “Pulkstenis rāda pāri pusdiviem pēc pusnakts. Kopmītnē iestājas klusums un nakts. Pēkšņi koridorā atskan skaļš pīkstiens “Ei, tu, Miķeli, vai dzirdi? Žurkas jau startē atkal.” (…) Žurkām tiek pieteikts nežēlīgs un iznīcinošs karš. Jau gandrīz vai uz katra studenta sirdsapziņas guļ vismaz pa vienai žurkas dzīvībai. Cīņā laistas grīdas sukas un citi aukstie ieroči. Spožus panākumus šajā kampaņā guvis Kārlis Kalniņš, uz viņpasauli aizlaizdamas daudzas jo daudzas žurkas. Ar vāli rokā uzstājies pat dzejnieks Ojārs Vācietis un guvis pilnīgu uzvaru pār divām higiēnas ienaidniecēm.”[15]

Mūsdienās drukāto presi daļēji aizstājušas dažādas interneta platformas. Gandrīz katrai LU fakultātei ir sava mājaslapa, Facebook lapa, Twitter un Instagram konti, tāpat arī citām LU struktūrvienībām. Jaunākās ziņas izplatās tik ātri, ka tās vairs nav vajadzības studentiem pasniegt uz papīra, izdodot regulāru periodikas izdevumu. Šobrīd Latvijas Universitāte reizi ceturksnī izdod žurnālu “Alma Mater” un reizi gadā iznāk zinātniska rakstura žurnāls “Akadēmiskā Dzīve”. Tāpat ik ceturksni lasāms populārzinātnisks žurnāls par astronomiju “Zvaigžņotā Debess”.

Radošās rakstniecības prasmes jaunie autori var parādīt literatūras un kritikas portālā “Ubi Sunt”. Karikatūras un mēmi (angliski – memes) par studentu dzīvi aplūkojamas ne tikai Facebook[16] un Instagram, bet arī taustāmā veidā dienesta viesnīcās. Tikmēr Instagram lietotājs ar segvārdu Serial.memer.lu[17] mēmus izdrukā un piesprauž pie afišu dēļa LU Humanitāro zinātņu fakultātē, padarot studējošo ikdienu par kripatiņu gaišāku. Vismaz līdz brīdim, kad to pamanījis kāds pasniedzējs, kas lapu ar priecīgo vēstījumu tūlīt noņem, nezinot, ka drīz vien tās vietā nāks jauna.

Izmantotā literatūra

Ardava Laura [u. c.] (2009): Latvijas Universitāte 90 gados. Dzīve. Rīga: Latvijas Universitāte. 236 lpp.

Dimants A., Rožukalne A. "Radio Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/21975-radio-Latvijā

Dimants  A., Rožukalne  A. "Drukātā prese Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/22122-drukātā-prese-Latvijā

Sveiciens augstskolai: Students, Nr. 2 (28.09.1922). Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_stud1922n2|article:DIVL97|page:1|issueType:P

Alkohols un studenti: Students, Nr. 28 (02.05.1924). Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_stud1924n28|article:DIVL156|page:1|issueType:P

No redakcijas: Studentu Dzīve, Nr. 1. (27.09.1929). Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_stdz1929n01|issueType:P

Ceļamaize: Padomju Students, Nr. 4 (05.03.1956) Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_past1956n04|article:DIVL88|query:Oj%C4%81rs%20V%C4%81cietis|issueType:P

Vācietis, O.: Gadu stafetes mijā: Padomju Students, Nr. 30 (30.12.1952) Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_past1952n30|page:3|issueType:P

Zeile, P.: Kopmītnē: Padomju Students, Nr. 30 (30.12.1952). Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_past1952n30|page:3|issueType:P

Ēnas negaist: Padomju Students, Nr. 8 (17.04.1956). Pieejams: https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_past1956n08|article:DIVL133|query:Oj%C4%81rs%20V%C4%81cietis|issueType:P

LU: Par mums: Žurnāli. Pieejams: https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zurnali/

[1] Dimants A., Rožukalne A. "Radio Latvijā". Nacionālā enciklopēdija.

https://enciklopedija.lv/skirklis/21975-radio-Latvijā (skatīts 11.11.2019).

[2] Dimants  A., Rožukalne  A. "Drukātā prese Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22122-drukātā-prese-Latvijā (skatīts 11.11.2019).

[3] Sveiciens augstskolai: Students Nr. 2

[4] Turpat

[5] Turpat

[6] Alkohols un studenti: Students, Nr. 28

[7] No redakcijas: Studentu Dzīve, Nr. 1.

[8] Attiecīgi virsraksti no laikraksta “Studentu dzīve” 1929. g. 6., 2. un 1. numura.

[9] Ardava, Laura [u. c.] (2009): Latvijas Universitāte 90 gados. 155.lpp

[10] Ceļamaize: Padomju Students, Nr. 4

[11] Vācietis O. Gadu stafetes mijā: Padomju Students, Nr. 30

[12] Padomju Students, Nr. 9 (02.04.1955)

[13] Padomju Students, Nr. 6 (27.03.1956)

[14] Zeile P. Kopmītnē: Padomju Students, Nr. 30

[15] Ēnas negaist: Padomju Students, Nr. 8

[16] Saite uz Latvijas Studentu Apvienības veidoto karikatūru galeriju par studentu dzīvi kopmītnēs: https://www.facebook.com/pg/LatvijasStudentuApvieniba/posts/

[17] https://www.instagram.com/serial.memer.lu/

Tekstu sagatavoja Signe Viška, raidījuma "Bron-Hīts" vadītāja.

Ierunāja Kaspars Eglītis.

Mūzika:

Dun Dun - Plastilīna draugi
Turuntur - Melanholiskais dublis