Vēstures disciplīnu pirms 2600 gadiem radīja viens cilvēks. Viņa radītajā tekstā mijas Sofokla cienīga traģēdija, homērisks vēriens, kā arī joprojām vēstures rakstniecībā nepārspēta māka organizēt informāciju, lai cik neticama, daudzpusīga vai pat nepatiesa tā būtu. Teksta vērtība slēpjas tā varā neapzināti joprojām diktēt ceļu tam, kā mēs izvēlamies domāt par savu pagātni, tagadni un mūsu pašu funkciju šī ceļa veikšanā. Gan kā vēstures stāstu patērētājiem, gan, iespējams, vēl vairāk kā vēstures stāstu radītājiem.

Ko nozīmē Hērodota darba virsraksts? Kā mītu vai eposu atšķirt no vēstures? Vai Herodota darbs vispār ir par Grieķu-persiešu kariem? Vai tiešām sievietes Ēģiptē urinē stāvus? Kā Hērodots ir ietekmējis mūsu uztveri par veidu kā organizēt stāstus par pagātni? Kā pusē īsti ir Hērodots? Vai Austrumu - Rietumu konflikts ir viena no galvenajām vēstures izpratnes asīm?

Raidījumā par Hērodota iespaidu uz vēsturisko domu sarunājas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes zinātniskie asistenti Krišjānis Lācis un Rūdolfs Reinis Vītoliņš.