Pavasara izskaņā radio NABA raidījumā "Studentu Pietura" viesojās Aistė Emilija Brusokaitė, Viļņas Universitātes studente, kas šogad nolēmusi apgūt baltu filoloģiju Latvijas Universitātes Humanitāro Zinātņu fakultātē (LU HZF), un šobrīd tekoši runā latviešu valodā. Paralēli studijām, meitene strādā un pasniedz lietuviešu valodu, kā arī dzied Latvijas Universitātes korī “Dziesmu vara” un gatavojas Dziesmu svētkiem. Par to, ko meitenei nozīmē latviešu valoda, mūsu tradīcijas un kādi ir viņas nākotnes plāni, stāsta pati Aistė.

Lietuvā, no kuras Aistė nāk, mācību programmas baltu filoloģijā nav, tādēļ pieņemts lēmums par labu Latvijas Universitātes studiju programmai šajā nozarē.  “Mums ir lietuviešu filoloģija, un tās bija manas studijas,” atzīst Aistė. Studijas Latvijā viņai norisinās tikai latviski. Studente ir pārliecināta, ka viss slēpjas motivācijā, un tādēļ latviešu valodu apguvusi tik labā līmenī.

Taujājot par to, kā Aistė izvēlējusies latviešu valodu par savu studiju mērķi, viņa smejoties atzīst, ka tas ir sarežģīts jautājums, un pati uz to vēl atbildi nezina.

Viss sākās oficiāli ar to, ka 1.kursā man sākās latviešu valodas lekcijas, un faktiski no nulles sāku mācīties latviešu valodu. Tad, kad es sāku mācīties filoloģiju, tad varēju piekrist, ka mūsu valodas ir līdzīgas, tomēr pirms tam nē... Tas neskanēja ļoti līdzīgi,” saka Aistė.

Sākotnēji viņa apguvusi abu valodu līdzības fonētiski, un tad jau radies iespaids, ka pēc skaņas tās var savstarpēji saprast. Pēc nelielām grūtībām vienlaikus klausīties un rakstīt latviski, tagad ir grūtības saprast, kurā valodā ikdienā domā – lietuviešu vai latviešu, atzīst studente.

Varbūt esmu ļoti dīvains cilvēks, bet valoda, kuru vislabāk pārzinu, ir latviešu valoda. Protams, lietuviešu valoda man ir dzimtā valoda, bet iepriekš esmu apguvusi gan spāņu, gan vācu, gan latīņu, gan angļu, gan čehu valodas, un neviena man negāja pie sirds tik stipri, kā latviešu.”

 Vienkārši tā valoda tik smuki skanēja! Tā ir kā ar mīlestību – ja Tu vari pateikt, kāpēc Tu mīli, tad Tu nemīli,” ir pārliecināta studente, sakot, ka vislabāk no latviešu valodas viņai patīk deklinācijas, jo tās latviešiem esot vienkāršākas, nekā lietuviešiem.

Paralēli studijām, Aistė strādā Mācību centrā un pasniedz lietuviešu valodu, kā arī dzied Latvijas Universitātes korī “Dziesmu vara” 1.altu balss grupā un gatavojas Dziesmu svētkiem. “Agrāk daudz meklēju iespējas aiziet uz pilsētu, satikt cilvēkus, aiziet uz kādu baznīcu un iepazīties ar vidi, kur es dzīvoju,” stāsta Aistė, turklāt izrādījies, ka viss ir krietni citādāk, nekā sākotnēji domāts.

Taujāta par to, kāds ir viņas viedoklis par latviešiem, studente saka, ka latvieši ir ļoti interesanti.

Ir jāzina, kā pie viņiem pieiet. Tas nestrādā tā, ka pieej pie latvieša parkā un sāc iepazīties. Lietuvieši ir daudz atvērtāki, nekā latvieši, bet man tas patīk. Patīk meklēt pieejas, kā piekļūt cilvēkam.”

“Man patīk, kā latvieši ciena savu kultūru – dejas, tautas dziesmas. Tas ir brīnišķīgi, kā latvieši ciena savu kultūru. Lietuviešiem ir kauns dziedāt tautasdziesmas, sēdēt tautas tērpos. Šeit es redzu jaunus cilvēkus, kas dzied tautas dziesmas, un tas ir tik skaisti, ka gribas raudāt.”

Aistė ļoti ciena Latvijas Universitāti, tomēr atzīst, ka Viļņas Universitātē studēt ir daudz grūtāk, jāstudē vairāk un struktūra ir krietni skaidrāka. “Man patīk, ka tevi piespiež un pasaka, ka tas vai tas ir jāizdara, bet Latvijā tas tā nav.” Studente min, ka viņa noteikti nav sliktāka par latviešu studentiem, un attieksme no profesoriem ir dažāda – vairums pasniedzēju labprāt palīdz un “dod atlaides”, bet ir tādi, kuri izturas stingrāk pret ārzemniekiem, nekā pret vietējiem.

Aistė vēl nespēj pateikt, vai savu nākotni plāno saistīt ar Latviju, jo vēl jāpabeidz bakalaurs Viļņas Universitātē. “Pēc tam es būšu brīvs cilvēks un varēšu darīt, ko gribu,” smejas studente.

Pilnu interviju ar Aisti klausies raidījuma atkārtojumā!

Ziņu sagatavoja Zane Skujiņa.