Radio NABA raidījumā “Studentu pietura” 30. janvāra pēcpusdienā tikās Latvijas Universitātes (LU) prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jautājumos Ina Druviete, LU Studentu padomes priekšsēdētāja (LU SP) Signe Skutele un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) asoc. profesore Linda Daniela, lai runātu par vienu no šā brīža karstākajiem diskusiju tematiem studentijā – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu (RPIVA) LU PPMF. Raidījumu vadīja Anete Enikova un Kaspars Eglītis.

Kopš šā gada 4. janvāra, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja savu lēmumu sākt augstskolu apvienošanas procesu, sagatavots arī Ministru Kabineta rīkojuma projekts ar plašu anotāciju, tas augstskolu pārstāvjiem sniedz atbildes uz daudziem administratīviem jautājumiem. Bet raidījuma gaitā tika noskaidrots Latvijas Universitātes skatījums uz šo reorganizācijas procesu, studējošo riskiem, gan RPIVA studējošajiem, gan LU.

“Mums, protams, jārēķinās, ka katram studentam savas augstskolas zīmols un identitāte ir nozīmīga, un, iespējams, tādēļ visgrūtāk būs pieņemt šīs psiholoģiskās pārmaiņas tieši augstskolas nosaukumā; bet, iepazīstoties ar LU piedāvātajām plašajām iespējām, arī ar starptautisko prestižu, mūsu attīstības perspektīvām arī LU Akadēmiskajā centrā Torņkalnā, kur būs vieta arī pedagogiem, un, pārliecinoties par to, ka mēs jau tagad esam skaidri formulējuši vairākas studentiem svarīgas atziņas un konkrētus attīstības soļus, es tiešām neredzu nekādus zaudējumus,” pauž Ina Druviete. “Es redzu tikai ieguvumus. Tās ir gan LU piedāvātās starpnozaru studiju iespējas, plašās bibliotēku materiāltehniskās bāzes izmantošanu, vēsturiskā pieredze tieši skolotāju izglītībā un arī vairāki citi jautājumi.” Tāpat Druviete pauž, ka ir paredzēts saglabāt un attīstīt reģionālās filiāles, nodrošinot reģionālo izglītību, studentiem, kas pārnāks no RPIVA saglabāt studiju maksu un nodrošināt līdzvērtīgas studiju programmas.

Asoc. profesore Linda Daniela uzsver, ka LU PPMF ir senas tradīcijas pedagoģijas zinātnes attīstībā, pētījumi liecina, ka Latvijā pedagoģija varētu tikt skaitīta no 1917. gada, savukārt LU pedagoģijas zinātne ir no 1919. gada, ar tālāku attīstību, aizstāvētām disertācijām, pētījumiem. PPMF ir divi pētniecības institūti, vienam patlaban tiek atzīmēta 20 gadu jubileja, un otram pēc arhīvu datiem bija 10 gadu dzimšanas diena, tā ka pētniecības tradīciju ir daudz, tās ir dziļas un grandiozas. Mums ir aizstāvēti ļoti, ļoti daudz doktora darbu dažādās jomās – pieaugušo pedagoģija, skolas, vispārīgā, augstskolas pedagoģija u.c. jomās.

Jautājums, ka LU studiju programmās palielināsies studējošo skaits un šādā veidā varētu ciest LU studenti, arī tiek risināts. I. Druviete stāsta, ka “ir noteikts minimālais slieksnis programmu atvēršanai. Ja mums būs vairāk studentu vienā programmā un ja mēs novērsīsim programmu dublēšanos, kas ir abās augstskolās – tad, protams, iegūs gan mācībspēki, gan studenti. Studenti iegūs to, ka būs iespēja īstenot dažādus kursus, galvenokārt B un C daļās, kur pagaidām ir nepietiekams studējošo skaits, lai varētu šādu kursu lasīt, un arī daudz plašākas sadarbības iespējas. Būs kritiskā masa, kas pavērs ceļu diskusijām, pieredzes apmaiņai, studenti no šā procesa nezaudēs neko, kvalitāte var tikai pieaugt, ja mēs apvienojam tās zināšanas, kas ir mūsu esošajiem un RPIVA studentiem.”

Latvijas Universitātes studenti saskata daudzus ieguvumus augstskolu apvienošanas procesā. LU Studentu padomes priekšsēdētāja Signe Skutele stāsta, ka "dažādos augsti atzītos pētījumos atspoguļojas dati, ka izglītībai nepieciešamas reformas, mēs arī tās atbalstām gan kā LU Studentu Padome, gan arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) līmenī. Pārmaiņas ir vajadzīgas. Ir ļoti skumji, ka, pārmaiņas veidojot, mēs nedomājam tik daudz par studentiem, bet par citām lietām, kas nav tik ļoti būtiskas. LU SP, apspriežoties konstatēja to, ka no divām labām augstskolām mēs varētu izveidot vienas augstskolas ietvaros lieliskas programmas, veidot tās kā studenti, turēt savu roku uz procesa pulsa un konstatēt nepilnības kā vienā, tā otrā augstskolā, jo, protams, abās ir kaut kas ko uzlabot, kā arī labais piemērs, ko paņemt. Līdz ar to studenti īsti neko nezaudēs, tikai iegūs kvalitatīvākus pasniedzējus un kvalitatīvākas studiju programmas. Tā arī ir iespēja reformām ne tikai valsts līmenī, bet arī fakultātes, LU ietvaros, jo, protams, katrā fakultātē ir lietas, kas mums ir jālabo. Pašlaik mēs to varam izdarīt vēl efektīvāk. Par piemēriem var runāt Pasaules Bankas OECD pētījumos, kam mēs cenšamies līdzināties un kas būtu Eiropas līmeņa kvalitātei vajadzīgs. "

Par saasināto diskusiju cēloņiem var minēt arī, to ka šīs apvienošanas procesā notiks jauni konkursi uz pasniedzēju vietām, gan LU, gan RPIVA pasniedzējiem – līdz ar ko amati tiks pārskatīti un atstāti labākie. “Jā, savas darba vietas var zaudēt atsevišķi administrācijas pārstāvji. Akadēmiskā personāla pārstāvjiem viņu līgumsaistības tiek saglabātas līdz pat nākamajai programmu akreditācijai, kad vienā starta līnijā stāsies gan LU, gan RPIVA mācībspēki, un noteikti šīs vēlēto un asociēto profesoru, kā arī docentu vietas iegūs labākie, bet kopumā šis process ir vērsts uz attīstību,” stāsta Ina Druviete. “Mēs principiāli izvairāmies no nostājas mēģināt atrast, kura augstskola labāka, kura sliktāka. Uzreiz teikšu – abas ir labas, spēcīgas augstskolas. Ir priekšrocības un trūkumi, bet tieši tādēļ, augstskolas apvienojot, mēs atrodam labāko no abiem. Mēs esam gatavi koleģiāli piedalīties šajā procesā, un to mēs darām jau visu janvāri, dažādās auditorijās skaidrojot savu nostāju un atspēkojot dažus mītus.”

Raidījuma noslēgumā Ina Druviete atgādina LU rektora prof. Indriķa Muižnieka teikto kādā intervijā, ka šajā gadījumā nav tik svarīgi, ko domā LU, ko domā RPIVA, bet kas ir vajadzīgs valstij. Turpinot, I. Druviete novēl mums visiem censties domāt par valsti, par mūsu augstākās izglītības sistēmu, studentiem, un censties šajā procesā, kas nebūt nav viegls nevienam, tomēr atrast veidu, kā panākt pēc iespējas labu rezultātu un virzību uz izaugsmi. Savukārt Signe Skutele aicina studentus vēlreiz padomāt par iespēju nākt un sadarboties, kopīgiem spēkiem panākt programmu pilnveidošanos un izveidošanos, kas, kā jau Druvietes kundze teica, būtu labi visai valstij, nedomāt tik daudz par personāliem, augstskolu šiltēm un citādu nebūtisku informāciju. Vairāk padomāt par studiju kvalitāti un studentiem problēmām.

Raidījums “Studentu pietura” ir iknedēļas Radio NABA raidījums, kas skan katru pirmdienu 16:00. Studentu veidotais raidījums ik nedēļu stāsta par aktuālo Latvijas Universitātē, studentijā un studentu dzīvēs. Raidījums top sadarbībā ar LU Studentu padomi.