Jūnijā aprit simts gadi kopš Cēsu kaujām - izšķiroša pavērsiena Latvijas Neatkarības karā. Par to kā labāk izprast Cēsu kaujas, piemirstajiem notikumiem un alternatīviem vēstures attīstības scenārijiem studijā ir aicināti vēsturnieki Kārlis Dambītis un Jānis Šiliņš.

Bez uzvaras Cēsu kaujās Kārļa Ulmaņa vadītā pagaidu valdība būtu īslaicīgs vēstures kuriozs. Ļoti iespējams nebūtu arī nemaz pati Latvijas valsts. Tāpēc šīs kaujas ir pieņemts uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem pavērsiena brīžiem Neatkarības karā. Tomēr vēl arvien saistībā ar kauju norisi ir daudzi neizprasti un piemirsti aspekti. Tos pārspriedīsim ar mūsu studijas viesiem, pievēršoties gan plašākajam Eiropas vēstures kontekstam, gan Igaunijas armijas lomai Latvijas Neatkarības karā, gan iesaistīto pušu motivācijām. Tāpat runāsim par iespējamajiem alternatīvas vēstures scenārijiem.

Saistībā ar Cēsu kauju simtgadi visu jūniju Cēsīs norisinās dažādi atceres un svētku pasākumi. Viens no pasākumiem, kuru ir vērsts izcelt, ir bruņuvilciena ‘’Brīvība’’ viesošanās Latvijā. Bruņuvilcienu kā autentisku Neatkarības kara perioda rekonstrukciju ir veidojis Igaunijas kara muzejs. Aplūkojot vilcienu būs iespēja iepazīties ar Latvijas un Igaunijas vēstures stāstiem un klātienē aplūkot dažādas bruņuvilciena sastāvdaļas.

Vēsturiskā bruņuvilciena "Brīvība" atklāšanas notikums FB